Atbalsts.

Neesmu sākusi trakot, bet raudāt. Viņa dzimšanas dienā. Tas bija šausmīgi, tagad pašai kauns, abi kopā par to ierēcam :D Man likās, ka viņam mana dāvana nepatika un tad nu es kafejnīcā palaidu bimbienu :D:D

Es vispār esmu šizo draudzene. Ja man nebūs garastāvoklis, es nelikšos mierā, kamēr mēs nebūsim sakašķējušies :D
Pēdējo reizi raudāju, jo viņš veikalā paskatījās, cik šokolādē ir kalorijas un nolika viņu nost. Es ar viņu nerunāju, tad sāku ar tekstiem:"Tu domā, ka es esmu resna" utt un tad sāku raudāt :D
Nezinu, kas ar maniem nerviem, bet diezgan bieži man aiziet ciet :D

uniqueღ, akdies, man ir tāpat. :D nē, nu... viss jau tā kā pa jokam un tā, bet sanāk man dažreiz "uzmest lūpu", jo "Tu taču teici to un šito" pašai besī laukā, ka aizķerās tādas dumības. :D

Ai, es mēdzu apvainoties par katru sīkumu... Tagad cenšos to kontrolēt, un tik bieži vairs nesanāk, bet nu...
Piemēram, Es viņa priekšā vilku bikses, un teicu - skaties, kā velk bikses meitenes ar lieliem dibeniem! (tēloju, ka nevaru dabūt pāri dibenam un sasmējos). Viņš teica, ka "tādā gadījumā kādam te jātaisa vairāk pietupienu". Un es to tik ļoti paķēru pie sirds! Vairākas stundas ar viņu nerunāju. Bet viņš to bija domājis kā joku. :D

Un Mincis, kam gan negadās. :D es arī esmu par dažādām dumībām saraudājusies un pēc tam smējusies, ka esmu saraudājusies. :D

MoonLady saprotu. Es arī bišku sabižotos :D Atbildētu gan jau kaut ko no sērijas, ka viņa seja vai mamma ir pietupiens vai kkā tā :D

Špidilka - es pateicu - Tu domā, ka esmu resna? (Tipiskā sieviešu frāze). :D Ak, es dīvainā... :D

MoonLady Nu tā gan nevajadzētu teikt. Nebrīnos, ka apbižojies. :D

Rūū, zinu, jā. Tāpēc jau cenšos kontrolēt šos savus izteicienus. Citādāk ir tā, ka pati pasaku un pati apvainojos. Bet draugam jānāk izlīgt miers. :D

MoonLady Nē, nē, es te par to, ko draugs pateica. Saprotu, ka jokojās, bet nu, par augumu labāk tā neākstīties, sevišķi, ja meitene jūtīga. :D