Aptuveni 7lpp izlasīju un neredzēju nevienu komentāru par šo tēmu, kur kāda dalītos pieredzē par to, ka ir kopā ar vīrieti, kuram ir bērns, tāpēc...
Jau gadu esmu kopā ar mīļoto, kuram arī ir bērns no iepriekšējām attiecībām. Jāteic, ka Tava situācija šķiet ļoti pazīstama. Bet ieteiktu neņemt šobrīd notiekošo pie sirds, jo sākums tiešām ir grūtākais - ne tikai pieņemt, ka "kaut kāda vecene" jaucās un vienmēr savā ziņā jauksies jūsu dzīvē, bet arī to, ka Tu nekad nebūsi vienīgais svarīgākais un mīļākais cilvēks viņa dzīvē. Bet ja tiešām Tev pret šo cilvēku ir spēcīgas jūtas, tad, tici man, drīz vien ne tā bērna māte, ne pats mazais neliksies šķērslis. Māte visdrīzāk nomierināsies kolīdz pati satiks citu vīrieti. Vismaz manā gadījumā tā notika, un ticu, ka tas vairāk vai mazāk tā notiek vienmēr.
Lasīju vēl par to vēstuļu rakstīšanu viena otrai... - NEKAD to nedari. Es to nedarīju, bet viņa atrakstīja man. Tālākiem komentāriem nav vietas, bet iesaku nekad neķerties pie soļa un virtuāli un bez vajadzības komunicēt ar sava mīļotā vīrieši bijušajām. Gan jau kādreiz dzīvē gadīsies, ja iesaistīts ir bērns, bet tad tas vairāk vai mazāk būs formāli nevis emocionālu jūtu uzplūdā.
Novēlu veiksimi izdarīt pareizās izvēles! Ja vēlies, droši vari rakstīt arī privāti :)