Uhh, par frizieriem nezinu, bet vienā no viņu solāriju studijām piedzīvoju fantastisku attieksmi. Samaksāju par izvēlēto solāriju, eju iekšā kabīnē, skatos, ka nav kur mantas nolikt. Viens pakaramais un viss. Ir ziema, bet mēteli, džemperus bikses un visas pārējās apģērba kārtas uz tā viena skumjā pakaramā nesalikt nekādi. Un kur somu? Palūdzu administratorei krēslu (tā jau slikti sajutos izjaucot viņas aizrautīgo sarunu ar kolēģi par jaunekli X). Krēslu dabūju, apsauļojos, bet kad nolēmu vies-ne-īpaši-mīlīgās telpas pamest, no aizņemtās administratores saņēmu jautājumu "Kā - jūs to krēslu netaisaties nolikt, kur viņš stāvēja?" (blakus kabīnē) Nezinu, vai tās bija manas augstās prasības vai sliktais garastāvoklis, bet atbildēju kaut ko no sērijas, pati te strādā, pati arī noliec. Un tad nolika mani. Ar trīsstāvīgiem vārdiem un zvērestiem krēslu man vairs nekad nedot :D Ak nelaime :D
Tāda lūk mana pieredzīte ar Hair Riga. Es ceru, ka friziersalonos strādā cilvēki, kas ir profesionālāki ne tikai ar šķērēm rokās, bet arī ar klientu apkalpošanas kultūru.
2018
