Man ir bijusi šāda situācija. Pirms tam domāju - nē, es nekad nepiedošu ko tādu. Bet kad pienāca, kad ar mani tā notika, izšķirties nespēju. Puisis katru dienu man izrādija milzīgu uzmanību (zinu, ka tas ir tikai normāli, bet tā bija pastiprināta) teica, ka nožēlo, ka tā nekad nedarīs. Protams, sajūtas bija nepatīkamas. Ļoti ilgu laiku nespēju normāli dzīvot, līdz kādam brīdim. Tagad esam prom no ierastās vides, visiem cilvēkiem kas to visu atgādināja. Tagad attiecības ir lieliskas, ir uzticēšanās. Tapēc es apstrīdu to, ka pēc šādām lietām uzticēšanās neatgriežas, tas protams ir katram individuāli, bet nevajag teikt kamēr nav noticis. (Protams es nevienam nenovēlu!) anyway - tev pašai jājūt, vai varēsi piedot un dzīvot tālāk, vai arī nē. Protams pirmais laiks būs grūts.. Turies! :)