Runā ar savu vīrieti! Ir cilvēki,kas varētu gadiem nosēdēt mājās un to vien darīt,kā berzt un šrubīt māju un gatavot un ir cilvēki,kam prasās strādāt un tā pienākuma sajūta,ka katru rītu tu celies,lai ietu kaut kur,kaut ko darīt, nevis tu celies,lai pasēdētu pie pc, izsūktu istabu un sataisītu vakariņas.
Ja esi cilvēks,kam vajag kaut ko pasākt- pasāc! Es katrā ziņā atļauju nevienam neprasītu un ja būtu iecerējusi- ietu un darītu. Okej, nejau uz pilnas slodzes darbu,ja bēbis mājās, bet kursi, tiesību iegūšana...Un tiešām- a, ko tad,ja vienā jaukā dienā tu paliec bez vīra? Nu dzīvē visādi notiek un dzīve ir dzīve, neviens neesam mūžīgi, (ptu, ptu, ptu)? Tā arī tu sēdēsi neko nepanākusi un neizglītojusies.
Manuprāt, ir lietas,kas ir jādara pašai priekš sevīm, nevis jāklausās,ko bikšainis teiks un jāklausa.
Man personīgi patīk strādāt. Jā, ir sliktas dienas, labas dienas, bet nestrādāt entos gadus un neko nedarīt, es nevarētu. Varēt varētu,bet negribētu. Grūtniecība, zīdainis mājās- cita runa, bet tā....
nē, man vajag sevi nodarbināt, citādāk es sviestā saietu.