Izskiros ar puisi pirms pus gada,jo visu laiku bija nesaskaņas attiecībās. Es vinam biju pirmā mīlestība, visu laiku gribēja man būt līdzās,bet man viņa bija par daudz. Man tik spēcīgas jūtas nebija.
Nevelos šo cilvēku atpakaļ sava dzīvē ,neparko.
Lieta tada ka vinam ir meitene , viņa draugi cik stastijusi ka plāksteris pec manis, nezinu vai ta ir (draugi uzvedas it ka butu vel kopa, piemin man vinu, zvana u.t.t ). Skolā viņš loti uzkritoši skatās virsū. Bija situācija kad stunda bija kopa,pec stundas tureja durvis palaida visas meitenes pa prieksu, bet gaidīja kad iznaksu no kabineta un palaida mani (viņš pa to laiku varēja iet , bet gaidīja)
Es eju pa gaiteni, viņš ar meiteni pa prieksu viņi neuzkristosi iet,nekādas attiecību izpausmes.Viņš pagriezas ierauga mani uzreiz tur vinu pie rokas , bučo ķeras ap kaklu (tā ir bijis gandrīz katru reizi,kad vinus satieku).
Es nesaprotu, kāpēc tā ir jādara? Šīs situācijas man nav patīkamas, it īpaši pēdējā. Kaitina, ka viņš publiski uzvedās tieši tapat kā ar mani.
Mana problēma. Es pec šķiršanas kaut kā jutos ne savā ādā. Es gribu savu dzīvi tādu kāda tā bija pirms viņa, bet tā nav. Jutos loti divaini,pat nevaru to izskaidrot. Liekas ,ka neesmu savā vietā, mētājos apkārt. Gaidu to brīdi, kad viņš pabeigs skolu un netiksimies. Pagātne velkas līdzi
Ar puišiem tiekos, kontaktējos, ballītes u.t.t , bet ar nevienu nekas nav aizgājis līdz galam. Neviens man tā nav iepaticies vai kaut kas noiet šķērsām.
Kā man mainīt savu situāciju? Es gribu dzīvot talāk!
71
