Beztēma 06.12

Starp citu, rītvakar LTV1 rādīs filmu "Her". Kino gardēžiem noteikti iesaku

Tas ir šodien vai rīt domāts? :)

vienīgais šodienas plāns ir uztaisīt rasolu un izcept ķiploku grauzdiņus. :p
kaut ko paskatīties arī varētu.

Ziemassvētkiem pašreiz negatavojos nekā. droši vien kā parasti būs "sveicināts, Mr. Pēdējā brīža pēdējais brīdis". gribēju gatavot Ziemassvētku pudiņu, bet pārdomāju. pašreiz domāju, kādus cepumus varētu izcept dāvināšanai, laikam nekā labāka par bezē-mandeļu cepumiem nebūs.

un ko tad darīji Tu?

Piegāju klāt :) , atvainojos ,ka traucēju, drošvien manā kompitencē nav Jums norādīt ko darīt, bet tā pazemot mazo,publiski, nevajag, neatkarīgi ,kāds ir konflikts. (jo man smiekli nenāca nemaz).
Protams dabuju pretī, ko es bažos iekša un utt :D. Bet pēc tam pienāca vēlviena sieviete un viņai to pašu teica, ka divas minūtes vēro to haosu.

Vienīgais dusma parāva, ka ieraudziju, ka viena sieviete centās pārmācīt savu 3 gadīgo bērnu. Nav svarīgi, ko viņš izdarija, domāju, ka niķītis uznāca vien, bet viņš gulēja savā kombinzonā uz grīdas un raudāja apķeris mammas kāju. Mamma, viņu ne brīdi necentās uzklausīt, jo noteikti tipiskais ,kas visām "besī " raudāšana un ši psihoze, bet tā ir daļa no dzīves. Viņa vilka viņu kā lupatu pa veikalu , kamēr šis raud, a viņš neceļās.

Ir, protams, nesmuki vilkt bērnu pa veikalu un vēl nez ko, bet reizēm bērniem uznāk tie niķi un tur neko nevar darīt. Visu bērnu raksturi nav vienādi, citiem tā niķošanās ļoooooti patīk. Ja ļaujas bērna spiedienam - viņš trakošanu turpinās un nekas nav trakāks par to, ka bērns iemācās ar saviem vecākiem manipulēt tādā veidā.

ddelirium - rīt.

Annie, čau!
Tev jānopērk sev Ziemassvētku dāvana! :) Bet jā, piemēram, es laikam esmu nonākusi tajā vecumā, kad vairs nemāku kārot lietas. Visi tuvinieki jautā pēc mana dāvanu wishlista svētkiem (mums ģimenē ir ieviesti wishlisti, no kā izvēlamies dāvanas), bet es joprojām nevaru izdomāt, kas tad ir tas, kas man ļooooooti kārotos. Nu tā kā bērnībā! Kad kaut ko ļoti, ļoti, ļoti gribējās. Pilnīgi žēl. :(
Bet man bija jauka pieredze - jau ļoti daudzus gadus neesmu saņēmusi dāvanā grāmatas. Un draudzene uzdāvināja dzimšanas dienā. Man bija TĀDS prieks. Tas ir kaut kas ļoti personisks - ļauj ieskatīties viņas pasaulē un no otras puses parāda, kā viņa redz mani. Grāmata tomēr ir superīga dāvana. :)
Ko es gribēju teikt - varbūt iepriecini sevi ar grāmatu? :)

Nomainīju pati bildi šeit un nesaprotu, kur mans komentārs pazudis, jo meklēju veco bildi :D

ddelirium, es arī Tevi neatpazinu! Bet tas, ka Tu sevi neatpazini, ir jauns līmenis! :D

Šodien izstaigāju Jelgavas centru meklējot sēklu maisījumu (maizes cepšanai), bet ne Rimi, Maxima, Elvi, Lāču maizes veikalos tā arī neatradu :(

Vienīgais dusma parāva, ka ieraudziju, ka viena sieviete centās pārmācīt savu 3 gadīgo bērnu. Nav svarīgi, ko viņš izdarija, domāju, ka niķītis uznāca vien, bet viņš gulēja savā kombinzonā uz grīdas un raudāja apķeris mammas kāju. Mamma, viņu ne brīdi necentās uzklausīt, jo noteikti tipiskais ,kas visām "besī " raudāšana un ši psihoze, bet tā ir daļa no dzīves. Viņa vilka viņu kā lupatu pa veikalu , kamēr šis raud, a viņš neceļās.

Vai labāk publiski pazemot vecākus, dārgā? Mana ir nokritusi uz grīdas (vai vēl labāk - pie veikala uz zemes) brēkdama reizes 3 laikam, bet ar lieliem laika intervāliem. Ieķertos kājās - vilktu tāpat. Man gan tā nav bijis. Es viņai pārkāpu pāri (reāli), noignorēju un pēc minūtes mazais kustonis bija nonācis pie iekšējas apziņas, ka "I have no power here"un pienāca samīļoties, atvainoties un tad viss ir ok - laimīgas aizejam mājās. Galvenais ir nesodīt bērnu pēc tam, kad viņš ir sapratis savu kļūdu un "atvainojies", savādāk jau viņam nebūs jēgas to pašu "likumu" ievērot vēlreiz.

Es šitadus skatus ari esmu redzejusi, jo stradaju bernu veikala. Ta parasti notiek, ja kko nenoperk un uzskatu, ka pilnigi normali ja grib lai vartas savadak ta bus vienmer kad kko sagribesies, bet vecaki to nevar atlauties.

Pride, jup, pilnmēnesī nevarot dzert.. :)

Mana meita ari veikalā mēdz šad tad parādīt savus niķus. Nesen situācija - sakrāmētas mantas, iepakotas smukas visādas lelles u.t.t, viņai pēkšņi gribas. Sāka krist gar zemi, kliegt, bļaut. Mēģinu vienmēr celt, stāstīt ka nevar ņemt visu. Gadās, ka bērns to dzirdēt nemaz negrib un vienīgais kas līdz - ļaut bērnam izniķoties, nomierināties un nepiekāpties. Kāds kuram bērnam ir raksturs. Mana meita cenšas līdz pēdējam, kamēr saprot, ka mani nesalauzīs. Tagad biežāk var sarunāt ko var un ko nē.