Ja jau šovakar tādas tēmas.
Kā ir ar jums - vai jūs/jūsu draugs runājat neķītrības gultā vai tāpat sarakstoties?
Ar mani ir tā, ka es varu caur īsziņām rakstīt nez ko, lai uzkurinātu vakaram, bet gultā varbūt šo to tikai pateikšu, tomēr kautrējos :D
Vispār liekas, ka latviešu valoda nav tik pateicīga neķītrību izteikšanai.
Es kaut kā nerunāju baigās neķītrības... Nezinu, varbūt vēl neesmu līdz tam nobriedusi, bet nu nav jau arī tā, ka tikai klusēju. Ik pa laikam kāds komentārs izsprūk. :D
:D :D Pusaudžu gājieni! Īsziņas kā tādas nerakstu- kur nu vēl neķītras. Varbūt pa telefonu parunājam, ko varētu- gribētu darīt, bet lielākoties klātbūtnē.
Pluss nekad nesapratīšu tās dūdas, kas sūta savus kailfoto :D
Es teicu, ka dzīvē nedaudz kautrējos nevis, ka dzīvē nekā no tā :)
Ir šādas tādas lietas, ko pasaku arī realitātē - par iepēršanu vai cik viņš liels, tomēr tik dziļi kā iekārdinu viņu īsziņās vēl nevaru.
Mans pirmais puisis ļoti gribēja, lai sūtu viņam savus kailfoto. Vienu reizi arī aizsūtīju, bet tā bija tik liela kļūda.
Viņš pēc tam nenormāli dusmojās, kad nesūtīju.
Brrr, cik stulba varēju būt.