Kā motivēt sevi tievēt?

Ja no rīta apēdu auzu pārslu putru, pa dienu mazāk gribās ēst un arī našķoties tik ļoti negribas :)

Labi saprotu, cik grūti atradināties no alkohola, narkotiku atkarības. ES ESMU ATKARĪGA NO ĒDIENA.

Tievētāju diskusijā domājams radīsi atbildi.

No rītiem esmu arī sākusi lietot auzu putru, bet ap pusdienlaiku atkal sākas.

Vienkārši jāpalielina savas zināšanas par veselīgu uzturu un jāsāk domāt plašāk.
Tievēt automātiski nenozīmē būt badā.

Sāc ar izglītošanos vai noalgo speciālistu.

Runājot par veselīgo uzturu, man pilnīgi pie vienas vietas, vai ir, vai nav veselīgi. Apzinos, ka tas var nest smagas sekas, bet....... Nav gribasspēka. :(

Varbūt ir kas tāds, kas nebaro un piepilda kuņģi?

Dārzeņu zupa :)

Man putras īsti pat negaršo, tāpēc man tas neder. Nezinu, ko citu veselīgu varētu ēst brokastīs.
Problēma līdzīga, kā autorei.

Runājot par veselīgo uzturu, man pilnīgi pie vienas vietas, vai ir, vai nav veselīgi. Apzinos, ka tas var nest smagas sekas, bet....... Nav gribasspēka.

Nu tad varbūt nevajag.

Jā, jā, dārzeņu zupa jau nu ir tā, no kā būs ilgstoša sāta sajūta. :D

Īpaši tā lielā rīšana sākas pirms MR.

Man arī negaršo tā saucamie veselīgie produkti, sevišķi jau nu auzu putra. Tā man liekas sevis mocīšana. :D

Skonote - Dārzeņu zupu var ēst daudz, daudz bez sirdsapziņas pārmetumiem. :)

es gan netievēju bet saglabāju fizisko formu...
bet nu tur jābūt spēcīgam raksturam pret sevi. Vienkārši sāc rīkoties un nedomā kas viss pats no sevis pazudīs...

Ja nav motivācijas, tad tas ir tevis pašas lēmums, ka cepumiņu garša ir spēcīgāka par tavu nelaimīgo ikdienu liela izmēra drēbēs. Nav nedaudz nožēlojami, ja uz to tā paskatās?
Motivācijai nav formulas, tā vai nu ir vai nav. Tavam gadījumam acīmredzot jāpasliktinās pirms varēsi sev no sirds pateikt, ka pietiek.
Arī tas, ka tu nesaproti veselīga dzīvesveida nozīmi, prcīzāk, ka tev vienalga par sekām, parāda, ka tu neesi pietiekami daudz domājusi par to, kas tevi dara laimīgu.

Mana motivācija ir nākamā gada peldkostīmu sezona, kā arī fakts, ka neesmu attiecībās.

No savas vairāku gadu pieredzes darbā ar tievētājiem - varu teikt ka diemžēl ~80-90% no tādiem kuriem jau pašā sākumā trūkst motivācijas - tā arī neko beigās nesasniedz.... lai cik skaudri tas neizklausītos - šādos gadījumos silti iesaku apdomāt vai vispār ir vērts sākt....

No sākuma silti iesaku doties pie tā paša ģimenes ārsta un palūgt nosūtījumu uz analīzēm- var būt ka visa tā negausīgā rīšana ir no tā, ka organismā trūkst vitamīnu un mikroelementu, taču pats organisms nespēj atpazīt, kuros produktos tie ir, tapēc prasa visu pēc kārtas.
varbūt tā ir tīri psiholoģiska problēma- bēdas un stress tiek tādā veidā kompensēti? Ari tad ar to ir vispirms jātiek galā.

Runājot par motivāciju- kā nu kuram. Kā varianti- sevis apbalvošana(piem., ja nometīšu nedēļas laikā 1kg- nopirkšu sev kleitu, somu, whatever), mazāka izmēra apģērba gabala nopirkšana un tiekšanās notievēt līdz tam, sekošana instagram kādai fitnesa modelei, kuras augums tev šķiet ideāls, utt

Varbūt iesākumam pasiekalojies netā atrodamajiem ap PIRMS un PĒC rezultātiem. Tad lēnām pa solītim sāc nodarboties ar sportu - kaut vai garas pastaigas.
Lēnām maini ēšanas paradumus.
Nesāc drastiski un strauji visu mainot, bet pamazām, soli pa solītim.
Našķu vietā grauz burkānus, kolrābjus, dzer daudz šķidruma.