Labdien dāmas un kungi!
Sākšu ar to ka ar vīru kopā esam 12 gadus,9 no tiem esam precējušies!Ir dēls,drīz būs 8 gadi.Dēls bija ļoti gribēts un gaidīts no mums abiem.Kad piedzima puika,pirmos 2 mēnešus vis bija nu ļoti skaisti,bet pēc tam dēliņš palika ļoti nemierīgs,pa naktīm negulēja un daudz raudāja,vīrs sāka dusmoties ka izgulēties nevar.Tā nu sāka nākt mājās ļoti vēlu un piedzēries,citreiz neatnāca vispār paliekot pa nakti darbā,aizbildinoties ar to ka grib izgulēties.Es protams sapratu to,bet tomēr pārdzīvoju ļoti.Bijām par to runājuši,tikai nekas nemainijās.Tā nu ņēmos,dzīvojos praktiski viena pati,bez dēliņa iziet vispār nekur nevarēju,Vecāku mums abiem nav.Sāku palikt neapmierināta,īgna,sākās ar vien vairāk strīdu.Dēls paaugās palika vieglāk tikt galā ar visu.Bet no vīra puses nekas nemainijās.Apmēram ap dēla 5 gadu vecumu vīrs sāka uzvesties labāk,sāka piedalīties bērna audzināšanā,pieskatīšanā :) Arī mums vis sakārtojās pa plauktiņiem.Uz doto brīdi viss ir skaisti un superīgi.Tikai tagad Es atkal ļoti gribu vēl vienu bērnu,arī vīrs grib.Tikai tagad es baidos no tā kā bija kad piedzima pirmais bērns,vai tik tas viss atkal neatkārtosies.Par šo esam daudz un dikti runājuši,vīrs saka ka tā vairs nebūs,ka ir pieaudzis un nobriedis,Bet manī sēž šīs bailes un tajā pat laikā gribas to bērniņu.Tā nu es mokos ar neizlēmību jau vairākus mēnešus,Gribu ļoti,ļoti,bet baidos.Tiklīdz izlemju viss nav ko baidīties ,viss būs labi,tā atkal priekšā,a ja nu atkal viss būs kā pirmo reizi.Tad nu nolēmu uzrakstīt šeit,varbūt palasot citu pieredzi,ieteikumus beidzot izlemšu par bērnu vai tomēr pret.Mani šī šaubīšanās,lēkāšana ir nogurdinājusi.Varbūt Jums būs kādi ieteikumi!