Nu kā lai ieskaidro, ka vēl slims?

Parasti man tādus gribās piesiet pie gultas, jo esmu redzējusi ,kā draudzenes ar saviem draugiem nāk un plēšas uzņemšana, ka nav klausījis līdz galam uz izgulējis kaut vienu dienu plusā.
Bet ļoti atkarīgs, ar ko slimo, kādas ir komplikācijas un kāda ir dinamika , plus ārstēšana.

Vīriešiem vispār kaut kā dabiski liekas dzīvot uz pašiznīcināšanās robežas, tā man reizēm šķiet. Nekāda teikšana tur nelīdzēs. Mans vīrietis arī ar visām temperatūrām un drudžiem vienmēr gājis uz darbu

Es laikam tādā ziņā esmu kā vīrietis :D

Pēdējā reize, kad man riktīgi riebās, ka vīrs mani neklausa bija, kad viņš ar laustu (lauztu?) roku visu laiku brauca ar mašīnu, tad man pilnīgi nervi bija čupā. Bet tā- neko nevienam neiestāstīsi, ja tas cilvēks pats tā nedomā. Un galu galā nav taču mazs bērns, sava galva uz pleciem. Un es domāju, ka vairāk vai mazāk katrs savu spēju robežas apzinās.

Manuprāt, nekā. Es arī nemaz necenšos. Viņš nav nekāds mazais bērns, ar kuru man jāauklējas un kurš jāaudzina. Pieaudzis cilvēks, ar savu galvu uz pleciem. Neiešu speciāli taisīt kkādu stulbu skandālu strīdoties ar viņu un cenšoties viņam kko pa visām varēm ieborēt vai uzvesties kā viņa māte. Rezultāts tāpat nebūtu pilnīgi nekāds, tikai lieks kašķis un strīdā iztērēta enerģija.
Jā, es reizēm pajautāju, vai tā ir prātīga doma, bet tas arī viss.
Zinu, ka 39 grādos viņš pats apzinās, ka nekur nav jāiet, bet 36,6...man liekas, ka es pati tāda ietu uz darbu, jo tik mazu temperatūru es nejūtu(es sāku just no 37 uz augšu).

Kas Tu viņam esi, mamma, aukle? :D

Jūs nerūpējaties par saviem večiem? Kad viņš jūtas slikti izliekaties ka nekas nav noticis?

Kad viņš jūtas slikti izliekaties ka nekas nav noticis?

Nē, apjautājos kā jūtas un aprūpēju, ja viņš ļauj. Bet es neuzbāžos viņam un nespiežu palikt mājās, ja viņš to nevēlas.

Rūpēties var aizejot uz aptieku pēc zālēm, pienest klāt tēju, ko garšīgu, ja patiešām slims. Normālu veci kaitinās, ja bāzīsies virsū ar padomiem, kad gulēt, kad celties.