Varu saprast šīs sajūtas. Kopš atvēru cafe, vairs nekur citur negribas iet ēst, jo redzu un saprotu sabiedriskās ēdināšanas aizkulises, redzu, ko pārējās ēstuves pērk, ēdot jūtu, ko viņi ir izmantojuši. Ar visām maņām jūtu lētās izejvielas, saldētās gaļas vai nesvaigos dārzeņus. Briesmīgi patiesībā. Un es nezinu, vai vaina ir manī, vai gaļas ražotājos, bet tā nudien ir kļuvusi nebaudāma! Tā nepatīkamā piegarša, smarža, fui! Pat vista man vairs negaršo un nepatīk kā ož gatavojot, par cūku, jēru vai liellopu nemaz nerunājot.
Ļoti daudz uzturā lietoju dārzeņus, graudaugus, augļus. Smūtiji joprojām iet uz urrā. Uztura plānošanu sarežģī fakts, ka nepanesu piena proteīnu, tad nu iepazīstos ar plašo sojas pasauli, kura kā izrādās ir krietni baudāmāka kā sākotnēji šķita!
Īsāk sakot, piekrītu iepriekš rakstītajam, ka iespējams tiešām sāc uz pārtiku skatīties caur citu prizmu! Un varbūt tas ir jāizmanto, lai iepazītos ar vēl nezināmiem produktiem? :)