apnicis

Protams, ka ir vērts mēģināt, ja esošais darbs ir apnicis. Protams, tas arī atkarīgs no tā, cik ļoti Tev tagad vajadzīga nauda un vai esi gatava sākumā pelnīt mazliet mazāk, ja nu gadījumā darbā, kuru gribi darīt, sākumā tā alga nav tik liela. Nedari to, kur nejūti komfortu, citādi agrāk vai vēlāk tāpat aiziesi prom. Zinu ļoti daudz cilvēkus, kuri pagājuši dažus soļus atpakaļ, lai tikai pēc tam stipri aizlektu uz priekšu, jo dara to, kas patīk. Es saku - go for it!

Nu, kamēr nav galīgi traki, labāk jau vispirms atrodi jaunu darbu un tad atsaki veco.

Ja tev ir kaads, kas tevi var atbalstiit periodaa, kameer tu meklee darbu, vai arii tev ir iekraajumi, lai vareetu izdziivot vismaz kaadu pusgadu, tad noteikti ir veerts mekleet darbu, kas tev sagaadaatu gandariijumu.

Es tieši domāju, ka 3 mēnešus, kurus, iestājoties bezdarbniekos, man maksās pabalstu normālā apmērā, varētu atpūsties un iziet valodu kursus, jo man krievu valodu prasās labākā līmenī + es arī studēju vakara nodaļā.
Nav jau tā, ka man riebjas un lauž kaulus, bet ir apnicis vienkārši. Reizēm liekas, ka varētu klientus un kolēģus nolamāt visos vārdos, kādus zinu, un vienkārši iziet pa durvīm! :D
Es neredzu izaugsmes iespējas un nejūtos arī 100% novērtēta.

Galvenais savu lēmumu apdomā kārtīgi! Lai nesanāk, ka noguruma un tmldz iemeslu dēļ aizej un pēc tam attopies, ka labāk tā nekā nekā.
Varbūt tiešām no sākuma paralēli pameklē citu darbiņu. ;)

Es nezinu, cik mazam, pelnu nesošam un ģimeniskam jābūt uzņēmumam, lai visi darbinieki tur justos 100% novērtēti. Sevišķi, ja joma nav izteikti specifiska u.t.t.

Laikam paņemtu atvaļinājumu un tad domātu par prom iešanu šādu iemeslu dēļ. Tos, galu galā, var ietekmēt arī ar sevis pašas attieksmi un to, kā raugies uz darba vidi, kolēgiem u.t.t.
Bet nu ja zb līz baltajām pelītēm, tad - protams - nav ko tur tupēt.

Atvaļinājumu līdz martam kā minimums varu aizmirst, jo ir sezona sākusies! Un es pat nezinu.. Laikam, ka ne zb, vienkārši žēl sevis - laiks iet un es daru to, ko nevēlos. Sāku šeit strādāt, lai iekārtu pieredzi, bet izskatās, ka esmu aizsēdējusies. Ja nebūtu tik OK atalgojums, sen jau būtu prom. Bet palēnām liekas, ka arī tas nenoturēs. Gribas ar smaidu sejā iet uz darbu un baudīt katru dienu, darot to, kas patīk!

Ja negribi vairs klientu apkalpošanā, bet gribi standarata 5 dienu darba nedēļu, tad tā ir domāta tā kā pāriešana uz savas specialitātes darbu? Ja jā, tad kāda specialitāte ir pabeigta, vai ir izietas tajā kādas prakses? Ja prakses nav, varētu būt, ka uzreiz netiksi ātri pie darbiņa, ja iepriekšējā darba pieredze ir klientu apaklpošana. Tur ieteiktu sākt ar praksēm, kuras savukārt varētu apvienot ar to pabalsta saņemšanu, jo lielākoties nav uzreiz apmaksātas.

Ja savukārt neko nestudēji, tad man nenāk prātā īpaši daudz darbu ar standarta laiku. Veikali kafejnīcas, KACi utt - viss ir pārsvarā ar slīdošo grafiku. Vai kādā sfērā apmēram biji domājusi jauno darbu?

Es censtos palikt tajā pašā darbā līdz atrodu citu darbu, vai vismas mēģinātu turēties līdz pēdējam. Laba samaksa ar ir daudz, vismaz tad iekrāj to naudiņu pirms ej prom, ja nu gadījumā tiešām grūti nākas atrast citu darbu.

Atrodi jaunu darba vietu un tikai tad ej projām/raksti atlūgumu. Citādāk vari palikt pie sasistas siles..

Gribas ar smaidu sejā iet uz darbu un baudīt katru dienu, darot to, kas patīk

Nez va tāda darbavieta vispār eksistē, kur cilvēki katr dienu vai vismaz vairākumā iet uz darbu katru rītu ar smaidu. Pēc 5 gadiem tāpat ienīdīsi to modinātāju 6:30, tāpat mēģināsi pirms darba pamosties pa ceļam lamājot šoferus, kuru dēļ, Tavuprāt, izveidojies sastrēgums, tāpat būs kāds kolēģis, kas kaitinās un kāds pienākums, ko gribēsies atlikt uz "nekad".
Protams, ja šobrīd ienīsti visus un visu, darbs ir jāmaina. Taču, vispirms sameklē citu un tad ej prom no esošā. Citādi vari palikt vispār bez darba.
Pie kam, skaties, ka nesanāk slodze par lielu, kas izskatās, ka Tev šobrīd arī ir. Tā vēlme bļaut uz klientiem un kolēģiem, komplektā ar frāzi par mācībām... Neesi sev sakrāvusi kaut ko par daudz? Varbūt vainīgs ir nevis darbs, bet nepareizi saplānots laiks, kā rezultātā šķiet, ka laika sev vairs nav vispār?

Par bezdarbnieku valodu kursiem - varbūt mazpilsētā ir reāli pa mēnesi, pusotru izstāvēt rindu uz kuponu un pa pusotru mēnesi pabeigt valodu kursus, bet Rīgā - stipri maz ticams. Rindās uz kuponiem gaida pa pus gadam un vairāk. Bet nu - varbūt paveicas! Pieteikties noteikti vajag.

57days tas nav atkarībā no valodas? nu tā, ka angļu ir superpieprasīta, bet krievu varbūt ne tik ļoti?

Nez va tāda darbavieta vispār eksistē, kur cilvēki katr dienu vai vismaz vairākumā iet uz darbu katru rītu ar smaidu.

Es ticu tam, ka eksistē. Pēdējās 2 darba vietas ir mana lielā mīla - dievinu savu darbu. Ir melnās dienas, bet tās vairak atkarīgas no manas pašsajūtas. Ja pārvaru slikto garstāvokli, tad darbam nev ne vainas.

Briesmīgi, ka cilvēki netic tam, ka var būt darba vieta, kas sagādā prieku. Ja nemirst bagā pats vai ģimene, tad neredzu iemeslu aizkavēties darbā, kas nepatīk.

Es esmu aizgājusi no darba, neko nesameklējot vietā. Trīs nedēļu laikā darbs bija rokā, turklāt bija vairāki piedāvājumi, no kuriem izvēlēties. Manuprāt, tik daudz kas ir atkarīgs no attieksmes! Pozītīva attieksme un "nečīstēšana" daudz ko maina dzīvē :) Veiksmi :)


P.S. darbs, ko tu ienīsti, tevi saēd no iekšpuses. Sākas slimības, nesaskaņas ģimenē utt. Tomēr darbā pavadām pus dzīvi.

Neraksti vēl atlūgumu, sāc meklēt sev vēlamās vakances, pastaigā uz darba intervijām un tas jau būs solis uz darba maiņu.

Gribas ar smaidu sejā iet uz darbu un baudīt katru dienu, darot to, kas patīk!

Saprotu tevi. Man arī tā gribas, tāpēc nākošgad ļoti gribētu strādāt citā vietā. Tikai no esošās prom neiešu(vēl varu paciest), kamēr nebūšu atradusi citu, jo - negribu atkal attapties un sēdēt mājās gadu, jo nekur neņem.
Sāc meklēt paralēli citas vietas un tiklīdz izdodas atrast jaunu darbiņu, ej prom no esošā. Tomēr, drošāk - lai nepaliec tādā situācijā, ka no vecā aiziets, bet jaunu kā neizdodas tā neizdodas atrast.

par kursiem - it sevišķi krievu valodas, baigi nesaceries, es jau sen gaidu :D

Lancaster- Tev savādāk. Tev ir izvēlēta specifiska un pieprasīta, kā arī labi algota profesija.

Es ieteiktu iet prom tad, ka kas cits ir vietā. Nav tas mirkļa vājums?