Letāli

Ieteikt ka darit galu ir kads priecins, kuru izlaizot, tiek daudz palaists garam? :D

Skarbu var teikt, aber ludzu. Tik nebrinaties, ka par jums saka, doma kko sliktu. Ja, ja jums viss pie kajas.
Jums nebutu kauns, ja jusu mamma lasitu, ka iesakiet darit galu? M?

Nevajag te, ludzu, parspilet, ka mammam jabut svetajam, bet dot padomus pasnaviba, iezviegt par bernu, kurs prasa drebes-apsaukat vinu un zviegt, zviegt, zviegt nu ir loooti forsi.

Nezinu.. es varbūt pārāk jutīga, bet lasot šo te tēmu, man tiešām asaras acīs. Nezinu, domā to meitene nopietni (ĻOTI ceru, ka nē), bet savā ziņā nedaudz viņu saprotu..

Protams, tagad Tu, autore, netici tam, ka lietas var mainīties. Es arī neticēju..

Ko es ar to gribēju teikt? Atbildība te nav Tikai uz autores pleciem, bet arī uz to meiteņu, kas ar saviem vārdiem var izprovocēt nelaimi. Pilnīgi apzinos, ka, ja cilvēks vēlas izdarīt pašnāvību - viņš to izdarīs neatkarīgi no teiktā, bet, ja ir kaut mazāka iespējamība (autore izveidoja tēmu, tad varbūt tiešām vēl kas līdzāms), tad jārunā, jāmēģina pārliecināt citādi atbalstīt cilvēku. Dažreiz tas ļoti piekrūkst pat par spīti tam, ka blakus ir tuvinieki..

Es atkal prātoju par to, kurš tieši jums, žēlsirdības māsām, ir aizmirsis prātu iedalīt. Te ir skaidrs, ka kāds grib uzmanību un paijāšanu un nemaz netaisās mirt. Par pašnāvību nav nopietni domāts, to var redzēt katrā komentārā.

Un kāpēc tu domā, ka vari par to spriest? Man bija pazīstams pašnāvnieks, kurš par to pirms tam runāja.

Un pat, ja grib, lai papaijā, kas tev grūti? Labāk iemīdīt zemē? Dīvaina tev tā taisnīguma izjūta.

Paskatoties meitenes profilu- iepriekšējās diskusijas, var redzēt, ka viņa to uztver ļoti nopietni, meitene ir nomākta, vienalga cik Jūs viņas problēmu uzskatat par nenopietnu. kā Jums nepaliek neētri pašām no savas sirdsapziņas rakstot tadus klajus debīlismus- Dievs nedod, kāda no Jums kādreiz būs līdzīgā situācijā un dzirdēsiet šādas lietas.
Kauns mātēm!

+1
Šoreiz nu gan nav smieklīgi. Palasiet meitenes iepriekšējās tēmas!

Tad nekaunini mātes speciāli, kaunini visus. Visi zviedzēji pelnījuši pa mūli vienādi daudz neatkarīgi no apgādājamo skaita.

Autore,vai tu esi vērsusies pie kāda speciālista? Tev vajag uzticības personu. Sapurinies. Katru rītu ceļoties,skaties spogulī un saki sev,ka esi skaista un forša meitene. Sākumā tas liksies wtf,nu kāda es skaistule,bet diendienā sev to atkārtojot,sāksi sev patikt. Tu nemīli pati sevi,tāpēc tev liekas,ka no tevis nav nekādas jēgas un nevienam neesi vajadzīga. Problēma ir tikai un vienīgi tavā galvā.

Vsp es par visam izteicu,ka nesmuki ta darit. ;)

Izskats nav dzives labākā lieta, kamēr tu uzskatīsi ka viss skaistais rodas tikai dēļ tā skaistuma, tikmēr tev ar neies, pati pievielksi sev negatīvo karmu. Pat šeit jau redzams kā tu esi pārspīlēti izdomājusi veikt pašnāvību dēļ iemesliem kas pēc gada vai diviem tev varbūt neko vairs nenozīmēs.
Aizej labāk pie psihologa un izrunājies, lai kāds tevī ieklausās, dod padomus utt. tad tomēr ar būs vieglāk, vai ar atrodi cilvēku kurš tev sniegs tiešām godīgas atbildes un godīgus viedokļus par visu.

Padzīvotu Tu KAUT 1 DIENU MANĀ ĀDĀ!

P.S. Lai gan tava māte nav bijusi tavā ādā, man liekas ka viņas laikā bija daudz trakāki pārdzīvojumi nekā tas ka tevi izmantoja seksam, kad pati piekriti vai arī ka vienkārši viņa bija neglīta. Protams kamēr nebūsi viņas vecumā tikmēr ar nebūs tev saprasšana kā tas ir un uzskatīsi ka tava taisnība ir tā īstā, lai gan ar vecumu un pieredzi viss mainās.
Ja ir īlgi gadi ar mocībām, tad agri vai vēlu kas labs no tā visa ar nāks.

Bet ja tomēr gribi pašnāvību taisīt tad izdzer balinātāja pudeli, varēsi lēni mocīties līdz nāvei, bet kā jau zināms, tie kas daudz runā maz dara.

nolec no vansu tilta, bet ta labi atri pirms kads neievero. dari to nakts vidu.

Tak izdomā,kur dabūt kredītu bankā un uztaisi tās plastiskās operācijas,kas nepieciešamas! Es jau nu noteikti kko izdomātu,ja tas būtu tik svarīgi,arī nospļautos uz studiju naudas iekrājumiem. Kam būs vajadzīgi tie iekrājumi,ja pati būsi pagalam?

Ibio, kā izskats var būt par iemeslu kam tādam? kā tev reāli kauna nav- ir cilvēki, kas dzīvo bez rokām, bez kājām, neredz, nedzird un zini, NEČĪKST!!!! vajag mazāk skatīties uz citām un salīdzināt, esmu pārliecināta, ka savu neglītumu tu esi izdomājusi savā galvā. ja vien uz tavas sejas ir gan acis, gan deguns, gan viss pārējais, kam tur jābūt, tad ar tevi viss ir ok. Un es ceru, ka ne jau krūšu izmēra dēļ iesi galu darīt. (sorry, bet tā būtu muļķīgā nāve ever)
Par čali ar kuru gulēji- aizmirsti :) katru, kurš tevi pametis nevar uzskatīt par izmantotāju, pati gan jau tajā brīdī gribēji un pat patika..

Jods . un čau Rasma!

Es vispār nesaprotu, kā var sev padarīt galu! Esmu iztēlojusies, cik šausmīgi būtu nolēkt no augstceltnes un cik šausmīgi būtu atsisties pret zemi. Kā vispār var pakārties? (Jūs taču zinat kas notiek, kad cilvēks pakaras? Nu tas kauls/skriemlis/vai nezinu kas ieiet smadzenēs). Cik šausmīgi būtu lekt no tilta, sarīties ūdeni un slīkt. Nu man tas ir prātam neaptverami. Vienīgais, ko es vēl varētu saņemties izdarīt būtu sadzerties kkādas tabletes.

Bet tu padoma, cik daudzi cilvēki ir smagi slimi un gribētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.. Daudziem ārsts pasaka, ka ļoti maz atlicis dzīvot. Bet šie cilvēki ļoti grib dziivot.
Tu vienkārši nenovērtē to, kas tev ir dots.

Ojj, kā man pamatskolā gāja. Nu draugi man vienmēr ir bijuši, bet bija arī tādi, kas nenormāli apsmēja, ņirgajās. Reizēm pat atceroties asaras acīs.
Laiki mainās un tagad vienkārši tiem apsmējējiem paeju garām ar augstu paceltu galvu.

Haha, es vienigo reizi, kad par to domaju (nenopietni, protams) biju kad izskiros ar draudzeni.... Bet tad padomaju un pateicu, ka vinja (un nekas cits) nav taa veerts :P

es kadreiz gribeju ari nomirt, bet acimrezami ne lidz galam. man zel tuvinieku buutu.

koncha2 kas tur šausmīgs, tad, kad cilvēkam ir gandrīz vai šoks, tu vienkārši neesi nekad piedzīvojusi tās sajūtas, brīžus kad nonāc tādā stāvoklī, kad jūties tik briesmīgi... tevi nekas nebiedētu tādā brīdī, ja ne vienīgi bailes izgāsties, nonākot slimnīcā un saprotot, ka pamatīgi notizlojies un iespējams, sačakarēji savu dzīvi vēl vairāk.

Par Vanšu tiltu. Vienmēr licies, ka tas ir stulbākais veids kādā izdarīt pašnāvību. Priekš kam lai sev galu padarītu, vajag lieku uzmanību? Ja es to darītu (atvainojiet, nevaru gan šobrīd apgalvot, ka darīšu, tāpēc atvainojos, ja jūs tērējāt savu laiku, ja gaidījāt, ka šodien jau būs man gals) bet tā kā sabrukuma brīži ir bieži, nešaubos ka mierīgi arī varētu kādā no tiem... bet tad katrā ziņā gribētu to izdarīt nevienam neredzot, vēlams ne mājās, labāk kur atstāt noslēpt vēstuli, vēlāk, kad radinieki sāktu uztraukties uzzinātu kur esmu. Bet miršanas laikā, priekš kam apgrūtināt svešus cilvēkus vai tuviniekus šokēt? It sevišķi ja ģimenē ir bērni. Viņiem tas varētu būt šoks uz mūžu, ieraudzīt ko tādu. Pieaudzis cilvēks, tomēr saprastu, izdomātu kā paskaidrot bērnam, saprastu ko darīt, lai lieki nesāpinātu/ nešokētu sevi, man domāt.

AnnaAnna, kāpēc tu negribi meklēt speciālista palīdzību?

Daudz runā, maz dari.

Uzmanības trūkums :)