Letāli

Wee taisnība. Var jau protams darbu atrast, par apkopēju strādāt, bulciņas cept vai pa telefonu atbildēt, bet cik forša ir apziņa, ka tev ir liegts daudz kas, tikai tāpēc ka pubertāte ar tevi slikti pajokoja, noskatoties kā citas vienaudzes dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Man ir sajūta, ka neesmu savā ādā, es gribētu būt komunikabla, aktīva utt. , bet nevaru to izbaudīt, jo neviens nav ar mani patiesos priekos un visi tikai no malas riebumā noskatās, tas nogalina prieku, kas rodas brižos, kad aizmirsti kā izskaties.


...Protams, drošvien tuvinieki pārdzīvotu sākumā, ja nomirtu, bet galu galā saprastu, ka tā labāk, tagad ar savu depresiju vēl vairāk sāpinu viņus!

AnnaAnna, cik Tev gadi? Labāk padomā par veiksmīgu karjeru..lai sapelnītu plastiskajām operācijām, ja jau tas ir TIK vitāli svarīgi :D
Laiks arī dara savu.. Es, tuvojoties 30, izskatos krietni labāk nekā skolas gados...bez ķirurģiskas iejaukšanās :D

Tak uzskaiti, kas tev nepatīk sevī. Daudz pumpu, liels deguns, mazas krūtis, šķībi zobi, līkas kājas?

nu ir variants, bet pārāk daudz atrunu no tavas puses ....

cilvēki paši par sevi velkas pie labākiem cilvēkiem , tapēc veiksminieki un bagātie , netusē ikdienā ar neveiksmīgiem un nabagiem , ideālajā variantā mēs tiecamies pēc cilvēkiem kuri ir labāki par mums vai līdzvērtīgi ...
Tātad ja atradīsi savu stipro pusi, tu varēsi piesaistīt cilvēkus, kuri tevi cienīs tavu prasmju dēļ ... , bet ir jāstrādā un jādomā un neviens nesaka, ka būs viegli ...
vai tu pati daudzētos ar kādu kurš uz dzīvi raugās , tā kā tu te uzrakstīji ?

Man ir sajūta, ka neesmu savā ādā, es gribētu būt komunikabla, aktīva utt. , bet nevaru to izbaudīt, jo neviens nav ar mani patiesos priekos un visi tikai no malas riebumā noskatās, tas nogalina prieku, kas rodas brižos, kad aizmirsti kā izskaties.

Nu tad savas nākotnes vārdā to naudu, kas tev ir kontā, ieguldi psihotrapeita vizītēs.
Cilvēkam ar veselu saprātu, veselīgu pašapziņu normāli ir gribēt dzīvot.
Tas ir acīmredzami, ka problēma ir galvā, nevis izskatā.

Šādos gadījumos labi noder līdzcilvēki, kas pagrūž tevi virzienā uz veseļošanos. Ja tādu nav, tad atliek cerēt, ka kaut kur ir veselā saprāta paliekas, kas ļaus tev meklēt palīdzību pie tiem, kas var palīdzēt.
Kaut vai šie speciālisti iesākumam.

Es, tuvojoties 30, izskatos krietni labāk nekā skolas gados...bez ķirurģiskas iejaukšanās

morāli vai fiziski ?

Fiziski, protams :D ari morāli...

AnnaAnna, pasaki kas tieši tavā sejā ir tik pretīgs un ārprātīgs, lai dēļ tā padarītu sev galu? Pumpas, rētas, dzimumzīmes, šķībs deguns, trūkst pāris priekšējo zobu? Viss kopā? Nu, kas???
Varbūt tu pati vienkārši esi sevi sagrāvusi ar kompleksiem, kuri ir nepamatoti pārspīlēti? Tas pavisam noteikti atgrūž cilvēkus. Tur nav jābrīnās, ka neviens negrib iesaistīties ar tevi tuvākās sarunās vai attiecībās. Tu pati gribētu sev blakus tikpat mentāli slimu cilvēku, kurš par savām problēmām vien ir gatavs runāt? Domāju, ka nē. Dažas meitenes jau piedāvāja tevi uzklausīt. Pamēģini!!! Es arī esmu gatava ar tevi papļāpāt un varbūt ieteikt kaut ko noderīgāku par stiprākā zara atrašanu un lētākajām žiletēm..
Tu neko nevari zaudēt. Vismaz pamēģini, jo nomirt tiešām mēs visi paspēsim!!! Drīzāk man izskatās, ka tu gribi sāpināt savus apkārtējos, jo viņi tevī neieklausās un nežēlo tik ļoti cik tev pašai gribētos.

Ļoti vājš un galīgi aplams arguments. Arī kara laikā bija pašnāvību jūra, jo daudzi nobijās un nevarēja izturēt, un gluži tāpat kā dzīvē - bija psiholoģiski un fiziski stipri cilvēki, kas izturēja, un bija vājāki, kas neizturēja. Un bieži vien redzams, ka arī tiem stiprajiem pēc ļoti lieliem pārdzīvojumiem paliek psiholoģiskas traumas.

Man jau liekas, ka Dionysus galīgi neteica, ka kara laikā nebija pašnāvnieku. Tikai to, ka ir cilvēki, kas ir pārdzīvojuši īstas problēmas. Tieši kā tu teici, bija pašnāvību jūra, bet blakus tai jūrai bija cilvēki, kas to izdzīvoja un ar visām savām traumām sagaidīja vecumdienas.

Stulbās aitas! Te patiešām tieši laikā ir teiciens ja nav ko labu pateikt labak turēt savas mutes ciet- nevis korī blēt.
Visas te tādas likteņa lēmējas hrenovās- skaidrs, ka meitene pilnīgi kliedz pēc uzmanības anonīmā portālā rakstot par savām problēmām, bet padomājiet reizēm, ko svešiem cilvēkiem iesakiet, kas zina varbūt pat ne svešam cilvēkam šobrīd iesakiet labāko veidu kā padarīt sev galu.

Man bija tuvs draugs, kurš beidza dzīvi pašnāvībā. Viņam, līdzīgi kā tev, arī bija problēma - neteiksim, ka sīkums, bet arī ne neatrisināma. Bet viņa prātā tas bija viss, viņš nekad nevarēšot dzīvot normāli, visi sapņi vējā, nekas labs viņu dzīvē vairs negaidot... Lai arī objektīvi tā tas vispār nebija. Ja tev ir depresija vai citas tāda veida problēmas, tad var gan tā būt, ka vienu problēmu tu savā prātā uzpūt tik milzīgu, kaut arī patiesībā tā ne tuvu tāda nav.

Ja tev ir iekrājumi, tad lūdzu aizej pie speciālista! Tu pati pēc tam sapratīsi, ka tas viss eksistēja tavā prātā un priecāsies, ka neizdarīji neko pārsteidzīgu.

Un padomā arī par tiem, ko pašnāvības gadījumā atstātu aiz sevis. Es joprojām mokos ar vainas apziņu, ka varbūt varēju kaut ko darīt (kaut gan objektīvi sakoties, nevarēju gan), es pat nestādos priekšā, kā jūtas viņa mamma...

Vienīgais ko nevar labot ir norauta roka vai kāja. Pārējais tā vai savādāk ir pārejošs, ārstējams un labojams.
Neticu, ka uz tavas sejas ir kaut kas TIK BRIESMĪGS, ko nekas 21.gs. nespēj izlabot.
Cita lieta ir naudas neesamība, bet tad tā vietā, lai meklētu ieročus ss.lv pameklē iespējas, kur dabūt naudu.

Arguments "citiem cilvēkiem ir īstas problēmas" nevienam vēl neko labu nav izdarījis! Tikai licis justies vēl sliktāk.

Es ari uzskatu,ka cilveki,kuri verte pec cik skaists gimitis,ir idioti. Un ja,protams,veikalis par pardevejiem,konsultantiem strada tikai skaistules ....ha hahaaaa.
Autor, ja neesi skaista,tad esi vismaz gudra. Izliec savu energiju macoties,palidzot berniem,dzivniekiem. Padoma par saviem radiem - vini ir to pelnijusi ? Ka vini jutisies?


Lasu tavus komentarus un jutu cik liela egoiste,cikstule esi.

Stormborn, nu bet tā ir bijis vienmēr. Ir tik stulbi teikt ''Redzi, viņš/a ir izgājis/usi cauri tāādām problēmām un sāpēm, bet par ko tu raudi? Tev tak problēmu nav!'' Mēs katrs esam citādāks, viens būs psiholoģiski noturīgāks, cits nē, tas ir ļoti subjektīvi, tāpēc nevar tā pateikt, ka, vot, tavas problēmas ir nieks, bet citiem ir kaut kas iespaidīgs. Tu nezini, kā tas cilvēks jūtas, tas, ka tev tādu problēmu nav nenozīmē, ka viņam arī tas nav nekas svarīgs. Un jaukt iekšā karu arī ir wtf. Tie ir apstākļi, kurus neizvēlās. Nu tad ko, man tagad vairs neuztraukties par savām problēmām un sāpēm, jo citur pasaulē cilvēkiem nav ko ēst un dzert? Vaimanāt par viņiem un šaustīt sevi, ka atļāvos raudāt par savām ''nenozīmīgajām'' problēmām, kamēr citiem ir sūdīgāk?

Ļoti vājš un galīgi aplams arguments. Arī kara laikā bija pašnāvību jūra, jo daudzi nobijās un nevarēja izturēt, un gluži tāpat kā dzīvē - bija psiholoģiski un fiziski stipri cilvēki, kas izturēja, un bija vājāki, kas neizturēja. Un bieži vien redzams, ka arī tiem stiprajiem pēc ļoti lieliem pārdzīvojumiem paliek psiholoģiskas traumas.

Ja cilvēkam piespiedu kārtā jāiet nogalināt citi vai mirt pašam, tas ir lielākais psiholoģiskais trieciens kāds vien var būt. Un nav cita varianta.
Lielākā daļa spēja to izturēt, citādi arī pirmskara Latvijas valsts arī nebūtu bijusi.

Autore, tev nav tādu problēmu,kuru dēļ jāmetas zem vilciena. Tev jāstrādā ar sevi,jāaudzē sava pašapziņa un jāmācās dzīve tvert vieglāk. Būtu patiešām muļķīgi iznest sev pauri ar pistoli tikai, tavuprāt, neglītas sejas dēļ. Nesaskatu, ka šīs būtu patiešām pašnāvības vērtas "problēmas". Viss ir tavā galvā. Un ja tiešām būtu gribējusi to galu,tad nesēdētu forumā un neklačotos,kā nu man tagad nobeigties.


Arī meiteņu sarkasmu var saprast,jo šitādi solītāji,kas to vien dara,kā draud ar pašnāvību,izraisa smīnu un vēlmi novēlēt veiksmes gala meklējumos.

bet padomājiet reizēm, ko svešiem cilvēkiem iesakiet, kas zina varbūt pat ne svešam cilvēkam šobrīd iesakiet labāko veidu kā padarīt sev galu.

Ja cilvēks būs nolēmis aiziet, viņš aizies neatkarīgi no tā, vai kaut ko ieteiks, ko ieteiks un kā ieteiks. Ja cilvēkam vēl iekšā ir pašsaglabāšanās paliekas un kaut neliela, kaut vismazākā vēlme dzīvot, viņš dzīvos arī neatkarīgi no ''padomiem''. Ko tad anonīmā forumā var reāli palīdzēt? Novadīt online psihoterapeita konsultāciju? Meitenei ir jāiet pie speciālista un jārunā ar tuvajiem.

Meiten, tās skaitās problēmas !? Lūdzu paskaidro man, kas te ir tik šausmīgs, ka jātaisa pašnāvība ? Man zināmai meitenei nesen tikai palika 16gadi, problēmas tādas, ka nu sazin, ārsti neko īsti nesaka, bet skaidrs, ka galvā saaugumi, kas veido vēzi, mammai diži vienalga, pat nebrauc pie meitas uz slimnīcu, rūpējas tikai pa mazo māsu. Un klau, ko darīt šij meitenei ? Arī lēkt vilciena priekšā ? Viņa ies un cīnīsies, nevis taka Tu, padosies!!

Ja cilvēkam piespiedu kārtā jāiet nogalināt citi vai mirt pašam, tas ir lielākais psiholoģiskais trieciens kāds vien var būt. Un nav cita varianta.
Lielākā daļa spēja to izturēt, citādi arī pirmskara Latvijas valsts arī nebūtu bijusi.

Nu bet tie ir apstākļi, kurus neizvēlas. Domā, tie cilvēki pirms kara nečīkstēja un neraudāja par nenozīmīgām problēmām? Ja tagad kaut kas tāds notiktu, arī būtu daudzi, kuri ietu un karotu neskatoties uz parastajām dzīves grūtībām un sāpēm. Bet šobrīd tas nenotiek. Tad raudāt par to, kas nenotiek, vai arī meklēt uztraukties par savām šībrīža problēmām?