Letāli

ā, nu izlasīju, kur problēma un ka to jautā tiešām sev.
Piekrītu wee, ka apgalvot "skaistums nav galvenais" mūsdienu laikmetā ir mazliet naivi un nepatiesi...
Ja reiz tev to daba nav iedalījusi, nu varbūt centies kompensēt to ar ko citu? Pašapliecini sevi citās jomās, piemēram, iesaisties labdarības biedrībās, brīvprātīgajā darbā, palīdzi tiem ,kam dzīvē iet vēl sliktāk nekā tev. Tas neizlabos tavu seju, bet, uzskatu, varbūt vismaz mazliet tavu skatījumu par lietām.
Kā arī gandarījums darot labu citiem ir neatsverams. Tā ir iespēja iegūt draugus, kas redz ar sirdi nevis acīm. Un, ja tā pavisam atklāti, varēsi būt mainītās lomās - kad žēlo nevis tevi, bet tu žēlo kādu un ar savu darbību viņam patiesi arī palīdzi.

Ārējo izskatu ir iespējams mainīt. To ir iespējams uzlabot tā pat kā var uzlabot frizūru. Tā nav nekāda pasaules problēma, jo tā ir maināma lieta.. Cits, kas būtu , ja būtu smaga, neārstējama slimība, kas Tevi nomoka no iekšas un tu neko nespēj darīt , lai no tās atbrīvotos....Beidz gausties un padomā par to, ka ir cilvēki, kas grib , bet nevar dzīvot.. Tu vari , bet negribi..

https://www.youtube.com/watch?v=GXoZLPSw8U8

Un nē, es nesaku, ka svarīgākais ir tikai tas , kas iekšā darās. Man izskats ir ļoti nozīmīgs.. Bet, ja vien tās nav smagas anomālijas, tad dēļ dažiem trūkumiem, pašnāvība nenāktu prātā. To var izlabot!

Es nevaru redzēt to, kas nav.

es nesaku, ka tev tā ir, bet šizofrēnija attīstās 15-28 gados, sievietēm lielākā iespējamība esot 22. katrā ziņā, aiziet parunāties ar speciālistu tev vajag, tad arī zināsi kā tālāk rīkoties, kas tev īsti kaiš (jo kaut kas kaiš, nenoliegsi taču)
par to padzīvošanu tavā ādā, tu esi iedomājusies kā ir būt citiem? unnnedomā par kaut kādiem superskaistajiem piemēriem, kas tev varētu skaust, bet citiem vidusmēra cilvēkiem kas strādā, mācās, darās. kā ir tavai mammai, kā ir taviem kursabiedriem, vai tev vienīgajai ir grūtības dzīvē, vai vienkārši nespēj koncentrēties uz neko, izņemot sevi šobrīd.

Es apbrīnoju cilvēkus kas ir piedzīvojuši karu, izsūtījumu, bijuši gūstā vai izsūtījumā un spējuši izdzīvot. Un nodzīvot līdz mūža galam.
Negribu nevienu apvainot, bet šie cilvēki paskatoties uz mūsdienu "problēmām" tikai pasmietos.

Man jau šķiet, ka tie lielie pašnāvnieki vai arī potenciālie ir ļoti lieli egoisti. Domā tikai pr sevi, visa pasaule griežas ap viņiem, viņu ciešanām, viņa izjūtām. Ja pasaules redzējums ir pesimistisks un nevar tikt ar sevi galā ir jāmeklē speciālista palīdzība. Kad būsi tikusi no tā bedres ārā, kur pati esi sevi iedzinusi ar saviem, visticamāk, kompleksiem, tad redzēsi, ka dzīvē ir daudz skaistu lietu, kuras tu iepriekš esi sev liegusi izbaudīt, kaut vai iemīlēšanās. Dzīve ir īsa un nomirt mēs visi paspēsim.
Lai kādos s***s būtu, es nevaru nodarīt pāri saviem tuviniekiem, vecvecākiem, pēc tam atlikušo dzīvi viņiem jāmokās.

Tevi iesaku saņemt sevis rokās, paskatīties uz sevi no malas. Pasmaidīt un meklēt risinājumu savam emocionālajam stāvoklim!!!

Tu nespēj iedomāties, cik briesmīgi ir zaudēt sev tuvu cilvēku šādā veidā.

++++ Pēc šādā veidā zaudēta tuvinieka pārējiem tiešām ir ļoti smagi. Pats vēl joprojām nespēju vēl normāli dzīvot.

Autorei teikšu tā ka nav ko klausīties ko citi par tevi saka, jo tā ir tava dzīve un tātad tu tajā esi noteicēja nevis kāds cits.
Es uzskatu ka pašnāvība tomēr ir gļēvulības pazīme, jo vieglāk ir aiziet nekā palikt un cīnīties. Ir jāatrod sevī spēks un par spīti visiem (kas ir tevi sāpinājuši, pazemojuši utt.) ir jācīnās, jo tie kas cīnās pēc tam tiek atalgoti.
Tā kā turies un nepadodies;)

Dionysus

+++

Štrunts par palikušajiem, izdarot pašnāvību, Tu visvairāk apdalīsi pati sevi. Atceries, ka dzīve Tev ir dota tikai viena. Atraksti, ja gribi parunāties.

wee
Tev kāds pazīstams tā ir aizgājis?

tu domā pēc paša gribas, apstākļu sakritības vai citu iemeslu dēļ ?

Man jau šķiet, ka tie lielie pašnāvnieki vai arī potenciālie ir ļoti lieli egoisti. Domā tikai pr sevi, visa pasaule griežas ap viņiem,

nu vispār jau cilvēkam ir jādomā par sevi, jādzīvo sevis dēļ , neviss citu dēļ, pēc tavas loģikas sanāk , ka cilvēkam visu laiku jāpiedomā, kā jutīsies apkārtējie ? :D :D smieklīgi , viss ko savā dzīvē daru , daru tikai sevis dēļ nu labi un vēl meitas , bet viņai pat gada nav , loģiski, ka kādam par viņu jārūpējas

Piekrītu wee, ka apgalvot "skaistums nav galvenais" mūsdienu laikmetā ir mazliet naivi un nepatiesi...

Skaistumam, protams, ir nozīme, bet, manuprāt, to uzstādīt kā prioritāti ir visai aprobežoti...

AnnaAnna, paskaties filmu "the Brooke Ellison Story".. Ja cilvēks ar tādu problēmu spēj tomēr dzīvot un arī sajust prieku, tad....

Paldies par ideju ss ieročus meklēt! Ar pneimatisko pistoli var nogalināt cilvēku?

wee
vienalga..vispār.

Ziemeļmeita
kādā ziņā sevi apdalīšu?

wee - nerunāju, ka visa dzīve jāvelta tikai domājot par citiem, bet kaut kādai elementārai līdzjūtībai, cieņai kaut vai pret saviem vecākiem ir jābūt. Ne jau vecāki dāvāja dzīvību, lai šādā veidā to izbeigtu. Bet tas ir mans viedoklis. Tāpat uzskatu, ka mūsdienās ir moderni būt egoistam, domāt tikai par svau labumu, mēs taču esam brīvi, neatkarīgi, individualitātes. Tieši tāpēc trūkst līdzcietības cilvēkos pret otru cilvēku.

Sīkākā diskusijā neiedziļināšos!!!

Skaistumam, protams, ir nozīme, bet, manuprāt, to uzstādīt kā prioritāti ir visai aprobežoti...

Tā nav prioritāte , bet viena no lielajām lietām , kas iekmē mūsu dzīvi , kaut vai tik elementārā jautājumā kā darba atrašana , protams ir vienalga kāds mērkaķis sēž pie telefona , bet nav vienalga , kā izskatās cilvēks , kurš strādā apģērbu veikalā vai kādā citā darbā, kas tieši saistīts ar klientiem ...

rrrr, nu jā šis laikam ir kārtējais attieksmes jautājums, par to kā mēs uztveram savu dzīvi

Bļāviens, bet visi jau grib pārdot tikai tādam ,kam ir ieroča turēšanas atļauja, lai dabūtu atļauju vajag izziņu no psihologa, seifu mājās un vēl maksāt valsts nodevās un vēl virkne... wtf. Un jūs sakat, ka nav sarežģīti sev galu padarīt? :@

wee
vienalga..vispār.

jā, ir .... !

no gāzes pistoles var uztaisīt arī normālu stroķi ;)

Tava mamma neredz , ka Tev nav viss kārtība ar psihi? Tev te vajag speciālista palīdzību, nevis palīdzību, kā atrast efektīvāko veidu.......

Varētu jau šo to ieteikt, bet man nebūtu patīkami uzzināt, ka kāds šos "ierosinājumus" ir realizējis :D

zem vilciena nemeties, nepataisi nelaimīgu vēl vilciena vadītāju...

+netraumē apkārtējos cilvēkus, kuri ir izvēlējušies vienkārši doties ikdienas gaitās, nevis redzēt pretīgas šausmu filmas cienīgus skatus, kad cilvēku izšķaida un peronu nokrāso sarkanu. Jo īpaši bērni.

Es apbrīnoju cilvēkus kas ir piedzīvojuši karu, izsūtījumu, bijuši gūstā vai izsūtījumā un spējuši izdzīvot. Un nodzīvot līdz mūža galam.
Negribu nevienu apvainot, bet šie cilvēki paskatoties uz mūsdienu "problēmām" tikai pasmietos.

Ļoti vājš un galīgi aplams arguments. Arī kara laikā bija pašnāvību jūra, jo daudzi nobijās un nevarēja izturēt, un gluži tāpat kā dzīvē - bija psiholoģiski un fiziski stipri cilvēki, kas izturēja, un bija vājāki, kas neizturēja. Un bieži vien redzams, ka arī tiem stiprajiem pēc ļoti lieliem pārdzīvojumiem paliek psiholoģiskas traumas.