Ceļa gals.

Nākotnē būs divas dienas, kad es negribēšu turpināt dzīvot, bet es nevēlos par to domāt.

Protams, ka ir bijušas šādas dienas, nedēļas. Lielākoties ir izpalīdzējuši līdzcilvēki - puisis, mamma, kolēģi.. Kaut kā kopā risinām šīs problēmas. Grūtāk ir gājis,kad esmu viena. Fiziski viena pati - mājās. Galvā šaudās 101 doma, asaras un gaudas.. piekūsti un kau tkā aizmiedz.. Nākamajā dienā redzi savus mīļos, dalies tajā un atkal - radām risinājumu.

Tev pašai ir pienākusi tāda diena,ka veido šo diskusiju vai vienkārši tāpat- tīri intereses pēc izveidoji to?

Nez kpc es izlasīju, nevis - ceļa gals, bet ceļa gēls. :D Tas tā humoram. :D
Pēdējā laikā uznāk diezgan depresīvas domas, jo pa dienu mājās esmu viena pati, laikam tāpēc.
Bet nu, laikam esmu diezgan pozitīva un diezgan ātri domas nomainu. :)

Neuzveicu savu nevainību līdz vidusskolas beigām. Bet sīkums. visa dzīve vel priekšā. Biežāk riskēju ar dzīvību, jo mīlu dzīvību.

man palidz domas ka vienmer var but sliktaak:)

Neteiktu, ka ŠAUSMĪGS, kā, piemeŗam, tuva cilvēka pēkšņa nāve (ptu, ptu, ptu), bet ir bijuši periodi, kad nezinu, kur likties. Man vispār ir tāds raksturs, par ko vienmēr pati esmu brīnījusies, ka es ātri pārdzīvoju smagus brīžus. Es kaut kā māku sevi nomierināt un rast prieku nelaimē. Vispār reti kad esmu nelaimīga un, ja esmu, tad ļoti nelaimīga, bet uz īsu brīdi.
Pēdējais jautājums sasmīdināja :D trakākais, kas varētu notikt, tad noteikti pasaules gals :D

KL, gadijuma tikko Final destination neskatijies? Parasti pirms ziemisiem visi dedzigi Home alone skatas>:)