Mana meita ir auns - jā, tas ir vajprāts jau no zīdainības laikiem. Reāli bija tā, ka tas mazais ķipars jau besījās ārā no tā, ka nevar kulaku trāpīt mutē - un tā, līdz histērijai. Tagad atkal ir brēciens, ja kluču māja izjūk, kaut gan tas, kas tur uzcelts, nu nekādā veidā nav bijis spējīgs pretoties gravitācijai. bet, nē - ceļ atkal un atkal no jauna, kamēr izbesās pati un izbesī visus apkārtējos, jo, redz, ir ienācis prātā, ka vajag tā, un savādāk tātad nedrīkst būt.Jāzīmē ir tieši ar to pildspalvu, ko ir izvēlējusies princese un jāsēž tur, kur liek. Pirms gulētiešanas ir jāuzliek roka tur, kur viņa liek un tad cerīgi jālūkojas zvaigznēs. Nemaz nerunājot par dejošanu - ja dāma ir izdomājusi dejot, viņa piespiedīs 4 pieaugušus cilvēkus sadoties rokās un dejot ar viņu. Atrunāt no kaut kā - praktiski neiespējami. Uzņēmība vienkārši apskaužama, bet pagaidām vēl nedarbojas uz pareizajām lietām. Nekas, ar laiku.