Krākšana

Man vīrietis nekrāc, par to paldies Dievam. Viņš ir tik kluss, ka reizēm nemaz nedzirdu, ka viņš elpo, sabīstos, vai vispār ir dzīvs:D Man pašai tik trausls miegs, ka mazākais troksnītis spēj atmodināt, daļu nakts neguļu, tāpēc gan jau nekrācu.

Bet, kad dzīvoju ar vecākiem, mums bija vienistabu dzīvoklis un man tēvs vājprātīgi krāca. Uz skolu vienmēr gāju neizgulējusies, atcerēties negribas.

:D Forša tēma :D Es nekrācu, vīrs zāģē kā motorzāģis. Pirmajā mūsu kopīgajā naktī es biju gulējusi labi ja stundu un domāju, ka esmu pamatīgi iegrābusies. Vīram nelīdz ne dunkāšana, ne griešana uz sāniem. Bet man miegam vajadzīgs pilnīgs klusums. Tad nu man ir ausu aizbāžņi. Un salds miegs abiem. Tagad, kad ir bērns, tad iztieku ar pacietu spilvenu, ko uzlieku uz otras auss(jo jādzird mazās raudas).

Vīrs krāc vienkārši briesmīgi. Suns daudz neatpaliek. Pārsvarā ir tā, ka esmu pieradusi, man ir diezgan labs miegs un es to visu nemaz nedzirdu vai arī, ja dzirdu, tas mani netraucē. Bet ir bijuši gadījumi, kad pamostos, viņš šausmīgi krāc, man acis kā pogas un tad es pie tās krākšanas nevaru pagulēt, tad eju gulēt uz citu istabu, bet tādas reizes bijušas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.

Katrā ziņa nekušinu un nebakstu viņu, lai guļ un krāc. :D

Vīrs krāc regulāri, es neizguļos. Līdz ar to- bieži jau no rīta esmu kašķīga. Attiecībām tas par labu noteikti nenāk. Viņš jau nevar kontrolēt krākšanu, ko es viņam varu pārmest??? Bet, kad aizvadīta kārtējā bezmiega nakts, tad gribot vai negribot, apzināti vai neapzināti vainoju vīru.
Reizēm palīdz ausu aizbāžņi, bet ar tiem es nejūtos komfortā- es ļoti jūtu, ka man kaut kas ausīs iebāzts un līdz ar to vienalga nevaru aizmigt!!!

manējais krāc tikai tad, kad guļ uz muguras, un rokas ir virs galvas pārlicis, vienmēr dunkāju, jo man ir vajadzīgs pilnīgs klusums, lai gulētu.

Ā, starp citu- pēc mūsu pirmās kopīgās nakts vīrs pamodās un ar smaidu uz lūpām pateica labrīt. pretī saņēma ne pārāk priecīgu Tu krāc! Tu nenormāli krāc!! Tonakt vispār nebiju gulējusi:D

Vīrietis krāc, bet man ir lāča miegs un bērniem tāpat - tāpēc visi izguļas :)

Manējais krāc un sākumā es nevarēju gulēt un modos no liela skaļuma, bet tagad esmu pieradusi un vairs nedzirdu neko. Kad jānakšņo bez viņa, tad pat pietrūkst tās krākšanas :D
Par sevi nemāku teikt...cik zinu, tad guļu klusiņām.

Kāpēc jūsu veči neaiziet pie ārsta un nenoskaidro to iemeslu? tas taču ir labojams.

Mans draugs krāc, citreiz ir bijis grūti iemigt, bet esmu jau pieradusi.
Tad, kad man deguns ciet, es arī krācot. :D Tā nu kādreiz nākamajā rītā viens otru paķircinam par to. :D

Manējais krāc, kad ir iesnas, bet man vienalgs, tā jau viņam grūti un mana bakstīšana viņu vēl vairāk mocītu.
Es arī izrādās krācu, kad ir iesnas, un bieži pieceļos no tā ks manējais baksta mani :D

piparene - manam ir zināms iemesls, bet nav saņēmies izlabot, tāpēc arī krāc ;)

Cik zin un pati dzirdējusi,tad es krācu. Nezinu gan vai katru nakti,bet ir tāda lieta. Atceros,ka viens mans bijušais krāca kā traktors. Tā jau vienalga,ja to dara kamēr es guļu,bet viņš vienmēr pamanījās aizmigt pirmais,tad nu es mocījos,kamēr pati aizmigu. Iedunkāšana jau baigi nelīdz,jo pēc dažām sek tāpat atsāk krākt. :D

Es esmu tā, kas krāc. :D Katru nakti un jebkādā pozā. Man draugs nelaimīgs. Nevar pagulēt. Nezinu, ko darīt. Man arī nav īsti pagaidām iespēja citā istabā gulēt. Jāiet pie kāda ārsta.

Pie kāda ārsta vispār jāiet?

Draugs arī krāc. Citreiz tadu orķestri var klausīties. Bakstīšana nelīdz, jo viņš guļ kā akmens. Brinos kā viņš vispār modinātāju dzird, kad ir viens.
Viņš savukārt saka, ka es arī ik pa laikam nedaudz krācot, bet es neticu. Manā prātā es nekrācu :D

Draugs nekrāc, es krācu, bet draugs saka, ka klusiņām.
Biju pie ārsta, šis ar maziņu lampiņu un kameriņu degunu, muti, rīkli, visu izskatījās un pateica, ka viss ir taisni, un tas nav labojams.

Draugs reizēm krāc, tā kā man tas traucē (vispār nespēju gulēt, ja kāds troksnis ir) tad palūdzu, lai pagriežas uz sāniem vai vēdera. Tā viņš jau ir pieradis, ka labāk uz muguras negulēt un man netraucēt :D

Es krācu kā vecis, tādēļ man ir vienalga, ja kāds man blakus krāc. Problēmas cēloni zinu, bet bail un nekad nav laika viņu likvidēt.

Draugs kraac loti reti, divu gadu laikaa uz vienas rokas pirktiem varu saskaitit, varetu but ka tas tad kad pa daudz iedzeris..
Es esmu taa kraaceeja, kad nav ne iesnas ne kas, tad snaacu gulot, isti nekracu. Ja ir iesnas vai iedzerusi, tad laizot vala riktigu kraksanu, draugs pabaksta parstaju..labi, ka tas nav tik biezi, var sadzivot...