1)Tu bieži esi situācijā, kad esi viena un neviens vīrietis konkrētajā brīdī neinteresējas par Tevi?
Pārsteidzošā kārtā - nē. Bet varbūt es esmu iedomīga un nolasu mājienus nepareizi. Katrā ziņā, vienmēr ir kāds, kas tiešā veidā mēģina piecirst nu jau gadus divus vismaz.
2)Tevi bieži uz ielas uzrunā, izsaka komplimentu vai kā citādi pēkšņi nepazīstami vīrieši/ puišeļi izrāda uzmanību?
Nav ikdiena, bet gadās. Ārzemēs gadās biežāk nekā Latvijā, bet vēl pirms pāris dienām bija tāds gadījums arī tepat.
3)Vai ticat, ka domas un tas kā galvā sevi vērtējam izejot no mājas, ietekmē to kā izskatamies (pieejamas vai nepieejamas vīrietim, tādas, kas vēlas kontaktēties vai izstaro tādu "nenāc man klāt!" ) Vai neticat, ka kaut ko izstaro, ka citi sajūt to mūsu iekšējo sajūtu un tam nav nozīmes? Ja sieviete šķiet simpātiska un ir pamanīta, tad viņu vīrietis jebkurā gadījumā centīsies uzrunāt?
Es zinu tikai to, ka tad, kad man pašai ir down periods, es īsti nemanu, vai kāds man pievērš uzmanību vai nē. Bet ir bijušas reizes, kad esmu bijusi ļoti pašpārliecināta un ar sevi apmierināta un tas tiešām, laikam, kaut kā ir ietekmējis apkārtējo izturēšanos pret mani.
4)Vai tas ir normāli, ka daudziem puišiem mūsdienās ir kaut kādi konkrēti parametri : "Tādām acīm, tādu vidukli, matiem tādā krāsā, tādu dupsi, tādām krūtīm..." Vai šādi izvēloties sievieti, jeb lelli sev blakus, šiem diviem cilvēkiem varētu būt arī nopietnas attiecības? Vai domājat, ka visticamāk tādi vīrieši nebeidz meklēt, jo vienmēr atrodas kāda, šķiet, skaistāka, ideālāka?
Es, ja godīgi, ar tādiem vīriešiem neesmu saskārusies. Ir, protams, neveiksmīgas attiecības bijušas, arī tādas, kurās tieku visu laiku mudināta mainīties (dari tā, velc to, ej tur), bet tur drīzāk bija variants, ka vīrietis nezināja, ko pats grib.
5)Un... Kā Tu aprakstītu savas sajūtas, esot vienai? Mokoši, izmisuma pilni brīži, vai drīzāk kā - brīvība, laime, jauni apvāršņi, kas pēkšņi ,šķiet, paverās tieši vienai esot?
Es biju viena un jutos vientuļa pirms gadiem trīs. Šobrīd es jūtos vienādi, neatkarīgi no otras pusītes esamības. Ne pēc kā vairs neilgojos un neko negaidu, bet es arī neesmu, kā teikt, noslēgusies vai emocionāli nepieņemama. Manas emocijas raisās citā plaknē. Nemokos.