Sveikas. Esam kopā 3 gadus, bet jau kādu gadu nav kaisles attiecībās. Mīlestība ir, mīlam viens otru ļoti arī viņš mani, un zinu ka nekrāpj.
Ko darīt? Ir runāts, bet bez rezultātiem. Viņš uzskata ka viss ir kārtībā. Tikai vienreiz strīda laikā kad pārmetu ka mums sekss nav jau 2 mēn, ka kur ir mana vaina, atbildēja ka manā attieksmē. Tas ir - nestrādāju, un viņš neredzot motivāciju manī dzīvē. Viņam ir taisnība, bet man bija depresīvs posms kad nespēju piespiest sevi neko darīt. Un viņa seksuālais vēsums vēl vairāk mani sāpina. Nē nu apskāvieni mīļas bučiņas ir, bet nav kaisle, nav seksa, ir tikai tad kad esmu par to sūdzējusies, bet tad atkal aiziet vecajās sliedēs. Pirmajā attiecību gadā viss bija lieliski. Viss sākās kad viņa ģimenē notika traģēdija. Es it kā saprotu, devu laiku...bet es arī esmu cilvēks ar savām vajadzībām un pirmkārt jau sieviete. Jauna un seksuāli iekārojams tikai ne savam vīrietim.
Nē padoms - šķiries nebūs tas ko meklēju jo mīlam viens otru, visādi citādi ir labi. Gribu saprast ko tālāk darīt. Man vienkārši visu laiku gribas raudāt. Jo man mīlestība iet roku rokā ar fizisku tuvību. Bet nu ne kā mums nav. Pat seksuāli glāsti, viņš izvairās it kā tas nozīmētu - tūlīt būs sekss. Jūtos šausmīgi un vairs viņam neko nepārmetu. Nav jēgas ja tas notiek tikai ķeksīša pēc.