Šķiramies

chérr Cik jums abiem gadi?

Pati reiz izšķīros no tāda ilguma attiecībām, arī bija ka mīl mīl, bet rutīna, ieradumi, citas lietas vienmēr nāca pirms manis, pašās beigās it īpaši, tad nu smagi un ilgi šķīrāmies, pirms tam vel ilgi centos to visu savilkt kopā, bet beigās biju izsmelta līdz pēdējam. Nav jēga sevi mocīt ja otrs nedara to pašu. Es ar zinu ka mans ex mani toreiz ar vel mīlēja, bet abiem vien bija labāk ka šķīrāmies, ar asarām un mocībām, bet ai visam pienāk savs laik. Ceru tomēr ka jums izdosies saņemties abiem un izturēt šo grūto laiku, centies novērtēt visu labo ko viņš tev dod, nevis tik skatīties uz to slikto kas patiesībā varbūt ir tikai sīkumi kuri tevi grauž.

Ja tu juuti to miilestiibu, tad vajadzeetu just arii visu paareejo. Taadaa gadiijumaa tu visdriizaak sagaidi kaut ko citu, nekaa to, ko tev sniedz shis cilveeks (tas jau te bija mineets). Varbuut ir veerts paarskatiit savas veelmes? Sievieshu veelmeem meedz buut gruuti izpatikt un biezhi vien sievietes pat iisti noformuleet nespeej, ko tad vinjas patiesiibaa grib... :D Taa kaa - kaadu sevis noveerteeshanu tu no puisha sagaidi?

Man nenoveerteeshana gaaja roku rokaa ar nemiilestiibu un paarlieku lielo egoismu. Jo logjiski buutu tomeer, ja tieshaam miil, tad noveertee.

..vēl, es skatītos kāda atdeve ir puisim, cik svarīgas viņam ir attiecības, ko viņš ir gatavs darīt un cik daudz iet pretī. Tajā pašā laikā saprastu, vai esmu gatava darīt to pašu un vairāk. Pie kaut kā galu galā nonāk. Ja abi grib saglabāt - abi mēģina, ja nesanāk - būs mēģināts un nebūs lieku jautājumu. :)

Labvakar!
No, Tevis minētā puiša, pietiekami lielā atdeve ir atkarīga vairāku iemeslu pēc.
Nezinu, Jūsu dzīves stāstu, vai dzīvojat, kopā, bet, pēc attiecību ilguma, tā varētu būt.

Kā, jau jebkurās attiecībās, pagale nedeg viena.Vienmēr ir vēlme atkārtot, ko jaunu un tās sajūtas, kādas bija, kad bija gaidītās tikšanās, pirmie pieskārienu, nerunājot par skūpstiem.Bet, ikkatram dzīvē, iestājas, rutīna, jeb periods, kad, vēlme atpūsties no otra.Vai, visu vai neko.Kā tas izspaužās.Ka, sievietes vēlas, nākamo soli, attiecībās, bērnu vai precības.Bet, ja neredz, nekādu atdevi no otra, tad rodas, neapmierinātība ar visu, viss nepatīk,cenšas piekasīties, par sīkumiem.Līdz brīdim, kad tas viss pāraug par katastrofu.

Otrs variants, puisis nejūt, nekādu atdevi no Tevis, līdz ar to, neko necenšas ieguldīt arī attiecības no sevis.Jo, kā tas izskatās, ka puisis raksta pirmais,zvana pirmais, vienmēr ved, kur vēlies,visur izmaksā, tas kā piemērs, bet, ja esat kopā, tad visur jābūt balansam, lai cilvēks nejūtas nevērtīgs.

Nenovērtē? Kā, tas izpaužas.Jo, grūti, ieteikt, kad nav detalizēti aprakstīts.

Tur tā lieta, ka mums patiesībā sanāk ik pa laikam padzīvoties bez otra. Un tas kā izskatās nemaz nenāk par labu, it kā saka vienmēr, ka ir sailgojies, bet kad esam kopā, tad es nemaz tā nejūtu, ka tik ļoti tiecas pēc manis.
Katrā ziņā vakar vēlreiz runāju, tagad sanāks tāda pagarāka pauzīte un redzēsim vai kaut kas mainīsies. Mums abiem 22 gadi.

Par to nenovērtēšanu, grūti aprakstīt, nav runa par dārgām dāvanām vai katru dienu, lai lutina. Man vajag to emocionālo sajūtu, ka es viņam esmu vislabākā, ka viņš novērtē ko es daru un pašam ir vēlme darīt tā, lai man viss ir labi. Kas jums ir attiecībās novērtēšana?

Egamons - Paldies, minēji tādas lietas par kurām es nemaz nebiju padomājusi. Būs ko padomāt.

nu dažādiem cilvēkiem, mīlestība izpaužas savādāk ...

Man svarīgi lai ir šis balans kā Egamons saka.
Vīrietis var mīlēt sievieti no sirds un atdot viņai visu, tas ir gandrīz jebkuras sievietes sapnis, un paskatoties uz savu draugu, es ticu, ka viņš ir tāds, un es taču varētu to feini izmantot, bet jebkurš vīrietis agri vai vēlu, tāpat kā sieviete vēlēsies atdevi. Tādas lietas krāj tikai mīnusus, attiecībās jāņem iniciatīva abiem, jābūt aktīviem kaut kā veidošanai abiem, nevar būt ka viens visu dara, kamēr otrs skatās un pasaka tikai malacis, labi, ar vārdiem jau ar reizēm paliek par īsu.

Ja jau nejūties laimīga, tad varbūt arī nav vajadzīgas šīs attiecības? Ja pat izrunāšanās nelīdz...

+++

Bieži sievietes gaida tikai otra iniciatīvu, mīļumu, zvanus, vakariņas, restorāns, kino utt.... Cerams, ka Tev viss būs labi, galvenais būt labai pret otru, sniegt savu atdevi, negaidīt visu tikai no otra. Pat ja viss izjuks, nesanāks, būs cits un būs labi :)

Nav īsti tā, ka es gaidu visu ko, bet pati pretī neko nesniedzu. Bet tāpat, šo noteikti pajautāšu, varbūt viņš domā savādāk.

Vieglāk jau ir atrast problēmu otrā cilvēkā. Bet pareizāk ir sākt ar sevi. Kapēc es nejūtu viņa uzmanības apliecinājumus? Kapēc es nejūtos kā viņa vienīgā un vislabākā?
Pašai arī ir bijušas tādas sajūtas. Bet es vienmēr sāku piedomāt pie savas attieksmes, izturēšanās pret otru pusīti. Un kad labi padomā, tad ir sanācis pāris reizes kad es gaidu no viņa sazin ko, bet pati neko nedaru. Kā jau šeit kāds minēja - pagale nedeg viena. Tu arī noteikti nēesi bez vainas. Tiešām - padomā, ko tu sevī vari pamainīt. Un tad varbūt izdosies. Noteikti nebēdz pie pirmām problēmām prom - tas nebūs risinājums. Anyway, veiksmi un turies! ;)

Jūs jau sen dzīvojat kopā?
Lasot brīžiem liekas - situācija tik līdzīga tam, kā man šobrīd iet, liekas, ka kaut kāds melnais periods iestājies.
Un Lawwra Tevis teiktais man lika aizdomāties! Pilnīgi gribas teikt paldies!


Veiksmi jums visu atrisināt un atrast dzirkstelīti attiecībās! :)

"Es jau gaidu, lai mani mīl tā, kā es gribu, lai mani mīl. Un, ja tā nenotiek, man šķiet, ka mani nemīl. Un otrādi. Un tad ir divas izejas – vai nu otram cilvēkam ir jāsaprot šī mīlestības valoda un tādā valodā arī jārunā, vai arī nav jābūt kopā. Jo absurdi ir šie teicieni:”Nu, jā, viņš taču īstenībā tevi mīl, tikai tu to nemani, viņš pēc dabas ir tāds noslēgts cilvēks un to neparāda.” Bet kāda gan ir jēga mīlestībai ja to nejūt? Man liekas, ka tad tās vienkārši nav."

Vieglāk jau ir atrast problēmu otrā cilvēkā. Bet pareizāk ir sākt ar sevi. Kapēc es nejūtu viņa uzmanības apliecinājumus? Kapēc es nejūtos kā viņa vienīgā un vislabākā?
Pašai arī ir bijušas tādas sajūtas. Bet es vienmēr sāku piedomāt pie savas attieksmes, izturēšanās pret otru pusīti. Un kad labi padomā, tad ir sanācis pāris reizes kad es gaidu no viņa sazin ko, bet pati neko nedaru.

woww...tiešām..kā naglai uz galvas!
Kāpēc mēs vienmēr mēģinam sākt risināt problēmu, meklējot iemeslus citos cilvēkos

paldies, Lawwra, tiešām liki aizdomāties!

Ļoti laba tēma! Nav gan mana, bet vēlos pateikt "paldies" par viedokļiem, katrs šķiet tiešam īpašs. Priekš sevis saglabāju Egamona rakstīto, jo tieši šie vārdi tikko lika aizdomāties. Patīk dzirdēt vīrieša mierīgu un objektīvu viedokli. Paldies!

Ja izrunāšanās nav līdzējusi divas reizes, nelīdzēs arī trešo. Mans vīrietis, piemēram, izrunāšanos vienkārši uztver kā sirds izkratīšanu no manas puses un nekādu reālu rīcību runājoties nesagaidīt. Kad nejūtos novērtēta, daru visu, lai justos fantastiski - tik labi, ka man kļūst vienalga, vai kāds cits mani novērtē vai ne - sāku dejot salsu, krāsoju koši sarkanas lūpas, aizeju uz masāžu vai iepazīstos ar jauniem cilvēkiem. Parasti pēc šādām mazām prātā sajukšanas kūrēm jūtu, ka vīrietis ierauga mani no jauna. Galvenais pašai atcerēties par sevi. Vīrieši jau nav kaut kādi šestoki, kuriem uz saviem pleciem jānes mūsu pašapziņa.

chérr man tas arī ir aktuāli. Tikai tā ''lielā'' runāšana būs šodien. Mīlam viens otru, bet šobrīd ir nemitīgi strīdi, un ļoti grūti valdīties. Liekas, ka arī viņam nav vairs gribēšanas neko mainīt. Viņš tikai noveļ vainu uz mani, ka es esot vainīga pie visiem strīdiem. Nezinu kāds būs iznākums.Esmu pārgurusi.

Paldies, Tev black dress un pārējām, kuras pateicās!

Vīrieši, vispār pēc dabas ir mierīgi un cenšas loģiski, sarunāties ar sievietēm, ieteikt, viņu prāt labākos variantus, tikai vairāk prasītos no otras puses, lai ieklausītos.Nevis tikkai to darīt, ko sieviete izvēlējusies, bet kopīgi izlemt.Lai, justos, tā ka viens otru atbasta, it īpaši, sievietēm patīk, kad vīrietis rāda priekšzīmi.Kad, grūti sievietei, ar loģisku, stingru viedokli stiprināt, sievietes, kurām pietrūkst tās emocijas.Atvērt durvis, ik pa laikam, kā palutināt, pārsteigt, lai neatkārtotos viss viens un tas pats.Kopā, pavadot laiku pēc darba, kas emocionāli abus uzlādē, vai tā būtu pastaiga gar jūru vai skriešana.Bet, vēl interesantāk, kad dodos ar kādu mājdzivnieku, savu mīluli pastaigā kopīgi.Dzīve ir viena, ja tiešām otrs, ir tik svarīgs, tad lai tās attiecības, neapslāpētu.Ir jājūt vienam, otrs, kad, kas pietrūkst, grūti , tad kā, pavadīt to laiku, lai par to, nebūtu jādomā.Jo, stress, neveiklas situācijas, veidojas pavisam ātri.Nevietā komentārs par apģērbu,vai pārāk liela kontrole, kad neļauj pavadīt, laiku savu draugu sabiedrībā.

Kopumā ko ar to visu vēlējos pateikt, kad, brūkat virsū, sava draugam, vīram, vai pat mīļākajam.Padomājiet, vai ir tā vērts.Lai, būtu loģisks iemesls tam un pēc tam nepārdzīvotu, sirds nesāpētu, ko esat izdarījušas.
Labi, lai kā man negribētos, no sevis ko ieteikt.Bet, pateikšu no savas dzīves, pēdējā laika vienu atgadijumu, kur es sapratu, ka otru cilvēku, nevēlos turpināt attiecības, tikai dēļ attieksmes.

Atbraucu no Norvēģijas es no Jelgavas, viss ziedi,dāvanas.Sieviete no Rīgas, tālā gala.Neēsam gandrīz divi ar puss mēneši tikušies.Jauna dzīves vieta,pasaku, lai pagaida laukā,lai varu sameklēt.Atbraucu, pat nekāds apskāviens un jau sāk gruzīt par to, ka nosalusi,stāvot 10 minūtes.Redz cilvēks kā var mainīties.Nu NESAPROTU, šādus gāienus.Bet, kad sms, zvana viss tik labi, bet kad atbrauc, nu piedodiet, atvainojiet.Kaut simpātiska, labs darbs, viss ir, bet tāda attieksme nav izturama.Tikai ļoti īsu fragmentu no visa pastāstīju, lai saprotat, jo viens nav attiecību glābējs.
Saprotiet,mums arī reizēm pietrūkst emocionālā gandarījuma, mīļuma,atbalsta, mazā laika, ko Tev atvēl.Tāpēc, glābjam kas glābjams, ja cilvēks mīl, un negad negaidi, uz otru, un reizēm, ja redzi, ka puisim grūti, uzraksti, pazvani pirmā, neej stereotipos, ka puisim tas viss jādara pirmajam.Jauku vakaru!