Oho! Nu gan... Negaidīju, ka būs tik trāpīgi! Liki man uz dažām lietām paskatīties savādāk. Paldies!!! Dažas lietas es nojautu, bet nebiju pārliecināta vai tās ir manas ilūzijas, vai tik tiešām tā varētu būt.
Meģināšu iztirzāt pa punktiem, lai viss nesajūk vienā putrā, lai gan sevi objektivi novērtēt ir visai pagrūti:
1. Vispār var teikt, ka tas ir precīzi, tikai - ārēji esmu riktīgs bezemociju ledus gabals. Būtībā visi domā, ka man emocijas ir svešas. Arī pati ilgu laiku tam ticēju, taču pēdējā laikā sāku sevi vairāk saprast un sajust to iekšējo pasauli, kurā izrādās emocijas virmuļoti virmuļo un tik tiešām kaut kādi nieki mani var stipri satraukt. Var būt, ka tas ir saistīts arī ar manu vecumu... Kad biju jaunāka, vienkārši visam gāju pāri bez īpašām emocijām, bet šobrīd ir savādāk un esmu jūtīgāka palikusi.
2. Piekrītu, taču viss izpaužas ne tik tradicionāli kā vairumam cilvēku. No malas atkal šķiet, ka es nespēju līdzi just vai nepalīdzu un esmu aukstasinīga, bet patiesībā man ir vnk cita pieeja un savādāki izpausmes veidi.
Radinieku, ja būtu bijis daudz, tad gan jau tik tiešām man viņi būtu bijuši tuvumā, bet man radinieku ir absolūtais minimums...
3. To esmu no ļoti daudziem dzirdējusi, tāpēc piekritīšu.
4. O, jā. :-P Vienīgi par negatīvām emocijām, nav tā, ka es tās apslāpēju vai apzināti krāju. Es tās nejūtu, nemēģinu apspiest, jo šķiet, ka to nemaz nav, tikai kādā brīdī pēkšķi, hops, un te nu es esmu visa asarās kāda sīkuma dēļ... :-/ Un tas notiek ļoti reti, tāpēc pieņemu, ka ilgi krājas, kamēr uzsprāgst...
5. Labi pateikts, bet grūti attiecināt uz kaut ko konkrētu. Visā visumā - tā ir.
6. Spriežot pēc pieredzes - piekrītu! :D Pati apzinos šīs savas spējas visai labi.
7. Es neteiktu, ka man ir karstas un kaislīgas attiecības ar vīru. Mēs noteikti neesam kā traks itāļu pāris, ja tas ir tā domāts... Vīrs nav ne skarbs, ne atturīgs, bet agresīvs zibšņveidīgi gan. Emocionāli ļoti svārstīgs (dvīnis pēc horoskopa, ja tas ko izsaka) un es esmu tā, kura viņu atvēsina un "neņem daudz galvā" viņa agresīvo trakošanu ar totāli mieru un pārspīlētu pasivitāti uz pretreakciju.
Es raksturotu, ka nevis no mīlas līdz naidam ir viens solis, bet no mīlas līdz vienaldzībai viens solis manā gadījumā. Iemīlos un atdziestu tik tiešām ātri, un nojaušu, ka varu mīlēt vairākus. Par precētu vīrieti - nav bijis tāds gadījums, bet arī pieturos pie saviem principiem, ka man tāds nemaz nav vajadzīgs, tāpēc nezinu, vai vispār to varētu.
8. Varētu būt, ja pareizi būtu izvēlējusies realizēties un izmantot iespējas. Zinu, ka man ir/bija potenciāls, bet... varbūt vēl viss priekšā? (t)
9. Dzīvoju ārzemēs šobrīd, un esmu ceļojusi un studējusi ārzemēs. Varbūt kādreiz atgriezīšos Latvijā, bet uz doto brīdi tādu plānu nav.
10. Tā īsti nemeklēju piedzīvojumus un baudas. Patiesībā dzīvoju ļoti mietpilsonisku garlaicīgu dzīvi, neesmu nekad bijusi ballīšu karaliene, bet sapņot gan sapņoju par visu ko un vilina mākslinieciskā pasaule... :D Tālākais teksts ļoti atbilst.
11. Nez cik saasināti, bet gada vidū ļoti strauji un negaidīti priekš mums pašiem pieņēmām lēmumu pārvākties uz citu pilsētu un to ļoti ātri, un diezgan viegli arī noorganizējām (augustā ievācāmies jaunajā dzīvesvietā). Decembris mums noteikti bija "attiecību mēnesis", kur tika pārcilāti ļoti daudzi jautājumi un tēmas, kuras nekad nebija aktuālas līdz tam.
12. Nē. Drīzāk no manas mātes nāk diezgan liela materiālā palīdzība.
13. Šitas ir bez maz vai pirmais punkts manas personības problēmā - es pēdējā laikā daudz domāju par to, kāpēc es daru to vai šito un viss tik nesaprotami, impulsīvi un bez loģikas...
Un vēlreiz - milzīgs paldies! :-)