Nepieciešams padoms radiniecei, kura nav šajā portālā reģistrējusies.
Manai radiniecei jau kādu laiku ir puisis. Viņiem ir randiņu periods. Puisim ienākusi prātā doma par kopdzīvi. Radiniecei tas nav pārāk aktuāli, taču viņa jūt,ka viņš viņu pametīs,ja netiks ātrāk vai vēlāk uzsākta kopdzīve.
Uzstādījums ir -viņš maksā par dzīvokli(pērk), bet viņai jāgādā būs par pārtikas sagādāšanu un pārējie izdevumi (pulveri utt.)uz pusēm . Viņa nav diez ko ar mieru, jo pēc dabas ir atkarība būtne un īsti nesaprot ,kāpēc viņš savu nauda ieguldīs dzīvoklī ,kamēr viņas nauda tiks "apēsta un izkakāta"...un šķiršanās gadījumā ,protams,ka viņa uz dzīvokli nevarēs pretendēt, jo būs vnk civillaulība. Būtībā jau pirmā iemaksa par dzīvokli puisim iznāks liela, taču pēc tam ikmēneša maksājumi iznāktu apm. tāpat kā meitenei pērkot pārtiku un neknapinoties uz pārtikas rēķina.
Ja izvēlēsies par labu kopdzīvei ar puisi, tad viņa labāk vēlētos pati pirkt uz savu vārdu dzīvokli ,taču nespēs atļauties tik labu dzīvokli kā puisis un pirmā iemaksa iznāk daudz pieticīgākam dzīvoklim. Puisis atkal var atļauties uz pusi dārgāku dzīvokli.
Vispār kā panākt,lai vīrieti pārliecinātu,ka viss ir labi kā ir un nav nepieciešamība kopdzīve un kāpēc tāds obligātais nosacījums- Tev jānodrošina pārtika, bet es sev ietaupīšu naudu un pirkšu dzīvokli.