Esmu kristīta un iesvētīta, iestiprināta katoļu baznīcā, bet tas notika bērnībā un īpašas izvēles nebija. Reliģijai manā dzīvē nav nekādas nozīmes, visa katoļticība man liekas viena liela liekulība, ieskaitot grēksūdzes. Gan jau ir cilvēki, kam tas viss tiešām daudz ko nozīmē un viņi arī tā godīgi dzīvo, nedarot neko, pēc baznīcas ieskatiem, sliktu, bet nu tādu ir ļoti, ļoti, ļoti maz.
Ateiste gan neesmu, es ticu augstākam spēkam, bet pilnīgi noteikti ne kristietības izpratnē. Parasti iznāk pastrīdēties ar kristiešiem, kad viņi mēģina mani pievērst savai izpratnei par lietu kārtību. Reiz sabiedriskajā transportā ar draudzeni runājām par astroloģiju. Pēkšņi sarunā iejaucās viena kristiete - ar tekstu, ka es noteikti nokļūšu ellē. Atbildēju, ka tieši no turienes arī nāku. Man šķiet, šie pārlieku reliģiozie cilvēki nespēj pieņemt šādas atbildes, tā izmainījās sejas izteiksme, sāka man klārēt savas patiesības un mēģināt vest pie prāta, pilnīgs čau. Tā viņa tur man nelika mieru līdz pat pieturai, kad man bija jākāpj ārā. Ejot prom, noteicu viņai frāzi no kādas leģionāru dziesmas - bet tik un tā pēc nāves reiz mēs ellē tiksimies, viņa sāka mest krustus. :D