Meitenes mīļās, neiet runa par to, ka vēlos nomelnot bērna tēvu un necenšos pierādīt visai pasaulei to kāds viņš nelietis ir!
Nevēlējos arī saņemt no Jums „zelta” ieteikumu kā uzlabot attiecības – tāpēc arī neaprakstīju situāciju visā tās krāšņumā!
Vēlējos satikt šeit „bēdu māsu”, jo vientuļo māmiņu mums LV ir pa pilno! Vēlējos dzirdēt stāstus ar veiksmīgām beigām, ka nav nomirušas badā un gala rezultātā dzīvo laimīgi!
Berna tēvs daudz pelna/stradā, nav dzerājs un nepacel roku uz grūtnieci, kaut gan iepriekš ir sitis mani! Bet vai tiešām tāds ir katras sievietes sapnis? No otras puses – neaudzināts, nekārtīgs un bez cieņas pret apkārtejiem cilvēkiem – biezo vecaku dēliņš – izņemot naudas pelnīšanu šajā dzīvē neko neprot, uzskata, ka visu var nopirkt par naudu (runa iet par elementāram lietam- notīrīt sev kurpes vai pagatavot kko uzkožamu) Ja nomazgā pēc sevīm šķīvi vai saklājis gultu– uzskata, ka ir izdarījis milzīgu veikumu!
Kur tad paliek emocionalais/ garīgais aspekts?! Elementāra cieņa, saprašanās, izrunāšanās, samīļošanās utt.? Dzīvot kopā tāpēc, ka nodrošina ar naudu, bet bez jūtām un emocijām!? Kā?!
Es arī neesmu bezcerīgs gadījums, vienārši uz doto mirkli es esmu atkarīga no viņa un uzsākt kaut ko nevaru, jo viss balstās uz naudu, bet ar punci neviens mani nekur neņems!
Esmu normāla sieviete – ar augstako izglītību, rokām / kājām, labu augumu un pietiekami simpātiska arī! Vnk uz doto brīdi esmu iestrēgusi neīstas attiecībās un meklēju atbalstu, lai saņemties un kļūt stirpai, klūt savas dzīves pavēlniecei nevis dzīvot pēc inerces!
Ucināšanos dienu dienā gar punci un sēdēšanu man blakus es nepieprasu, tieši otrādi man ir mierīgak, ka viņš nav blakus! Dienas režīms: rīts – paēdām, pa dienu – katrs savās darīšanās, vakarā – gultā inetā spēlītes, ziņas, soc. Tīkli un gulēt! Sveši cilvēki viens otra,- dzīvojam tikai tapēc, ka gaidam bērnu! Ja sāku kaut ko stāstīt, kas interesē mani, viņs nekausās, sāk darīt kko citu utt. – egocentrisks cilvēks – par sevi un saviem darbiem mīl muldēt bez apstājas!
Pārmetumi no meitenēm, kuras vēl ir brīvā lidojumā un bez bērniem – muļkīgi! Iepriekš man arī bija viss – atļavos īrēt pati dzīvokli, pārvietoties ar personīgo auto, ballēties uz nebēdu, paralēli tam studēt un likās – man viss perfekti, ka nekas nespēs sabojāt to, ko esmu sasniegusi! .. līdz brīdim, kamēr neiekritu sava naivuma lamatās- skaistos sapņos, kas izvērsās par „pakaļu”, kurā esmu tagad! Bez darba paliku bērna tēva velmes pēc!
Hormoni, jā, jo bez tiem nav iztikusi neviena grūtniece! Bezdarbība, diezvai! Veselīgas uzmanības un cieņas trūkujms – JĀ!
Tāpēc atkārtošos teiktama, ka meklēju atbalstu no tadām pašām, kuras bija tādā situācijā, nevis ieteikumus vai pārmetumus!