Cik ir bijis ilgākais laika posms, kad jūs esat bijušas bez darba, respektīvi darba meklējumos? Bērna kopšanas atvaļinājums šoreiz neskaitās. Padalamies lūdzu, varbūt kaut cik tas spēs mani nomierināt..
Man kolēģe nesen jautāja, vai man brīvdienu vispār arī ir, jo viņa redz, ka es to vien tik daru, kā strādāju. Man jau arī ir visvairāk darba stundu kā citiem kolēģiem, izņemot vadītāju, bet nu es tā arī gribu. Neko darīt, pieaugušo dzīve ir tāda, ka ir jāstrādā, nav vairāk bezrūpības.
Pirms diviem gadiem 3 mēnešus biju bez darba. Mazliet garlaicīgi jau bija, jo ko tad daudz dzīvoklī var sadarīt :D Iztiku ar bezdarbnieka pabalstu, diezgan plāni jau bija, bet, ja nekur no mājas diži laukā neiet, tad varēja iztikt. Labāk jau tomēr strādāt.
cik esmu novērojusi,parasti priekšroku dod vecākiem cilvēkuem,nevis tādai jaunai kā man.. Nožēlojami..
visos savos divos patstaviigajos darbos esmu bijusi kaadu laika posmu jaunaakaa... Un nekad darba deveejsh to nav njeemis kaa trukumu.. Tieshi otradaak, katreiz esmu dzirdejusi uzslavu, ka mana domashana/sevis pozicioneeshana neliecina par maniem gadiem.. Ta kaa viss atkariigs no Tavas nostajaas ;)
Kopš esmu sākusi strādāt - no augstskolas otrā kursa, tā strādāju bez pārtraukuma, protams, darba vietas gan ir mainījušās. Bet tas arī secīgi - kolīdz vienā vietā darba attiecības beidzu, tā ar nākošo darba dienu jau citā vietā strādāju.
Man arī tas laiks bija aptuveni mēnesis, bet, jau ejot prom no pirmā darba, zināju, ka sekos šis. Pareizāk sakot, vēl nezināju, bet tāda nojausma jau bija. Darbu nemeklēju, pats mani atrada.