nē, es noteikti neesmu tāda, kas staigā ar akmens seju apkārt un noraudātām acīm :D Man patīk pasmieties, ar bērnu paākstīties, bet kkas, aiziet šķērsām, kad esmu mājās tieši. Iespējams, tas, ka jādzīvo ar vecākiem. Neko jau sliktu man te neviens nedara, bet nu acīmredzot, kkas sit pa tiem nerviem. Šodien visa diena tāda nekāda, bet to noveļu uz to, ka man bija saplānota diena, bet mazais pekšņi saslima un nācās mājās pavadīt laiku. un nē, es uz viņu nesāku kliegt tāpēc, ka ieraudzīju, ka slims :D Man vnk visas dienas garumā ātri viss kaitināja, ka tas nav nolikts, to neēd utt.... nu nemaku apskaidrot.