Dzīve pilsētā vai laukos?

Mani pārsteidz, ka tik daudzi vēl joprojām uzskata, ka lauki - tas uzreiz nozīmē sausā tualete, auksts ūdens, nekādas ērtības, kūtis, lopi, kartupeļu vagas, lauku darbi no rīta līdz vakaram. Jājautā, vai jūs vispār laukos esat bijušas vai tikai dzirdējušas kaut kādus baisus nostāstus par dzīvi laukos.

+++++++
Jā, kad es bērnībā dzīvoju laukos, tiešām dziļos, tuvākais ciems 3km, mums tiešām bija sausā tualete, mazgājāmies pirtiņā vai vannā pirms tam uz plīts siltot ūdeni, bet pa 15 gadiem daudz kas ir mainījies, nav nemaz tik grūti ierīkot kanalizāciju, uzstādīt dušu, kaut vai vannu lieveņa vidū, par tualeti nemaz nerunājot.

lauki - tas uzreiz nozīmē sausā tualete, auksts ūdens, nekādas ērtības, kūtis, lopi, kartupeļu vagas, lauku darbi no rīta līdz vakaram. Jājautā, vai jūs vispār laukos esat bijušas vai tikai dzirdējušas kaut kādus baisus nostāstus par dzīvi laukos.

Jā, esmu bijusi, un daļa radinieku joprojām dzīvo tādās mājās, tāpēc man nepatīk un zinu, ka to nekad nevēlētos. :D Vēl daļa radinieku dzīvo arī labās un aprīkotās privātmājās, kur būtībā ir tas pats, kas dzīvoklī, tikai plašāk - bet tās tad arī nav tādas tipiskas lauku mājas. Ar vārdu "lauki" man tiešām asociējas viensēta ar lielu dārzu, kūti, pirti, pagalmu, āra tualeti, utt.

Mani pārsteidz, ka tik daudzi vēl joprojām uzskata, ka lauki - tas uzreiz nozīmē sausā tualete, auksts ūdens, nekādas ērtības, kūtis, lopi, kartupeļu vagas, lauku darbi no rīta līdz vakaram. Jājautā, vai jūs vispār laukos esat bijušas vai tikai dzirdējušas kaut kādus baisus nostāstus par dzīvi laukos.

To pašu tev varētu pajautāt.
Cik tās izsmalcinātās žurnālu lapu un pinterest. com lauku mājas tu esi redzējusi tādos kārtīgos laukos? A? Cik? Piemēram, latgales laukos - cik tur ir tādas savrupmājas, kur viss ir kruti un nav ne sausās tualetes, ne kartupeļu, ne kūtis utt.
Laukos dzīvo daudz vecu cilvēku un kaut kā nav nācies redzēt, ka viņiem būtu plašie un izsmalcinātie savrupnami kā žurnālos vai filmās. Uz vienu būdu mežā tev kāds kanalizāciju vilks vairākus km. Padomā reāli. Un cik tas izmaksās? Tam pensionāram laukos nauda kokos aug?
Protams, ja lauki skaitās viss, kas ir aiz Rīgas robežas, tad ir cita lieta. Tad māja Jelgavas centrā arī skaitās lauku māja.

Protams, ja lauki skaitās viss, kas ir aiz Rīgas robežas, tad ir cita lieta. Tad māja Jelgavas centrā arī skaitās lauku māja.

++

Govs un pa pagalmu skrejoši gaiļi nav obligāts nosacījums dzīvei laukos. Var taču uzbūvēt modernu māju ar smuku dārzu apkārt un ņemties ar savu mazo biznesiņu pa pārējo zemi. Pirti atstājam kā ekstru, nevis primāro mazgāšanās vietu, arī pārējo pakārtojam 21. gadsimta iespējām atbilstoši. Dzīve gandrīz kā pilsētā, tikai bez cilvēku masām un ielu nosaukumiem apkārt.
Starp ierobežotu budžetu ar izvēles variantiem - māju Mārupē ar mazu dārziņu vai māju cilvēku pamestā nostūrī ar laukiem, mežu un ziemā knapi izbraucamu ceļu, es izvēlētos otro.

Es gan teiktu, ka priekš 21.gs tādu sauso ateju vēl ir daudz par daudz.

Par mani- augu pagasta centrā, nejutos, ka dzīvotu dziļos laukos, šobrīd dzīvoju pilsētā, bet ne Rīgā. Patīk, bet nesolu, ka uz vecumu nesagribēsies vientuļu privatmāju laukos, taču netālu no kādas pilsētas.

Atkal sākās, Latgale... pāris tādas krutās mājas esmu redzējusi, un šeit tikai retajam nav visu ērtību, tas ir zinu tikai divas mājas ar sauso toaleti ārā. Abās dzīvo cilvēki gados, kas pēc savas būtības neko nav gatavi mainīt.
Pati dzīvoju mazpilsētas nomalē, privātmājā ar nelielu dārzu, arī kūti, 100m no upes, 15min gājienā no centra. Un nē, man nav sausā toalete un ir vanna.

Uz vienu būdu mežā tev kāds kanalizāciju vilks vairākus km. Padomā reāli. Un cik tas izmaksās? Tam pensionāram laukos nauda kokos aug?

Manos laukos pensionāri (!) ievilka. Par kādam izmaksām? Pāris tūkstoši remontam, boilerim, duškabīnei, wc... Ūdeni ņem ar sūkni un filtru no blakus esošās upes, kanalizācija aiziet līdz ar gruntsūdeņiem. Problēmas nudien neredzu, viss ir tikai pašu slinkums. Ievilkt kanalizāciju nebūt nenozīmē pieslēgšanos 2-5-7km attālumā esošā ciema ūdensvadam. Tāpat arī interneta ievilkšanai neviens Tev pār kaimiņjankas kartupeļu lauku nestieps kabeli.
Es taču nesaku, ka kādam tagad ir jāiet un jādzīvo pussabrukušā lauku būdā, kas līdz tādam stāvoklim nonākusi, jo tajā vēl mītošie ir gados veci, darba nespējīgi un lielāko daļu laika pavada skatoties ziņas un dzerot alu. Laukos atgriežoties lielākam daudzumam jauniešu, ideāli, ja ar iekrājumiem, dzīve rādītos jau citās krāsās. Ja visi tie, kas no Latgales aizbraukusi uz Angliju, Īriju, Dāniju strādāt, iekrātu un atgrieztos ar fišku par savu biznesu, mūsu lauki plauktu un zaļotu, pašiem pietiktu savu produktu, nemaz nerunājot par akūti trūkstošo darba vietu radīšanu un reālu aizaugošās zemes izmantošanu tā vietā, lai to izpārdotu zviedriem.

Pāris tūkstoši remontam, boilerim, duškabīnei, wc...

Redzi, ir cilvēki laukos, kam nav šo pāris tūkstošu remontam, boilerim, duškabīnei un wc. Nu vienkārši nav.

Vai Tu seko līdzi tam, ko es saku? Es taču netaisos tagad braukāt pa laukiem un sludināt "Jums jāierīko klozetpods!" Nē! Ir cilvēki, kas dzīvo tā, ir cilvēki, kas dzīvo citādi, tomēr abas iespējas pastāv. Neviens neprasa pensionāram kapitāli atremontēt vai pārbūvēt māju.
Es runāju par šo paaudzi, ka grozās tepat pa cosmo, spēcīgiem jauniem cilvēkiem ar fišku, iespējam. Cilvēkiem, kas varētu gribēt palikt/atgriezties/pārvākties uz laukiem. Uzbūvēt māju tur tāpat kā būvē Ķekavā.
Viss, ko es saku ir tas, ka dzīve ar ērībām un duškabīni laukos nav neiespējama un neprasa 55000€ lai no ciemata atvilktu ūdensvadu.
Man goda vārds, daudz briesmīgākas par sauso tualeti šķiet tās koka mājas rīgā, kurās ir viena kopīga tualete kāpņu telpā.

Vai Tu seko līdzi tam, ko es saku? Es taču netaisos tagad braukāt pa laukiem un sludināt "Jums jāierīko klozetpods!" Nē! Ir cilvēki, kas dzīvo tā, ir cilvēki, kas dzīvo citādi, tomēr abas iespējas pastāv. Neviens neprasa pensionāram kapitāli atremontēt vai pārbūvēt māju.

Jā, sekoju. Tevis teiktajā izlasīju, ka tās jau nav īsti izmaksas, ja pat pensionāri to var izdarīt un pie neizdarīšanas vainīgs ir pašu slinkums.

Variantu pārcelties uz dziļiem laukiem pat neesmu apsvērusi, bet iespēju, ka mēs kādreiz varētu dzīvot, teiksim, Cēsīs vai Saulkrastos- labprāt. Nepārprotiet, es neuzskatu šīs pilsētas par laukiem tādā klasiskā izpratnē! Man pārcelšanās ārpus Rīgas, kad te viss šķiet pierasts un ar roku aizsniedzams, būtu izaicinājums. Es labprāt vēlētos dzīvot ārpus Rīgas, privātmājā. Agrāk par to neaizdomājas, bet, laikam vecums, un fakts, ka esmu mamma liek pārdomāt ļoti daudz ko. Ja man būtu savs auto, apmierinošs darba piedāvājums vai cita iespēja sevi realizēt, atbilstoša fiansiālā situācija, iespēja nodrošināt sevi un ģimeni ar visu nepieciešamo, nevajadzētu sev attāluma dēļ liegt visas izklaides un ierastos kultūras pasākumus vismaz reizi mēnesī, es pārceltos. Rīgā mani nekas tā īpaši netur. Bet iespējams man tā šobrīd tikai liekas.

Mana draudzene dzīvo vairāk nekā 50 km rādiusā ap Rīgu, pāris km nostāk no galvenās šosejas, mežā- principā laukos. Viņa neliedz sev ne izklaides, ne iepirkšanos, uz Rīgu brauc regulāri, ciemojas un uzņem viesus. Viņa ar ģimeni ir ilgstoši dzīvojusi Rīgas centrā. Vai dotos atpakaļ? Saka, ka nekad.

Šobrīd dzīvoju pilsētā un mainīt neko negribu. Nezinu, ko gribēšu, kad man būs 40 vai vairāk gadu, bet šaubos, ka gribēšu dzīvot dieva pamestā nostūrī. Man gribas kultūru, gribas satikt citus cilvēkus, nevis tupēt meža vidū, kūkot un rakstīt iepirkumu sarakstu nedēļai, jo katru dienu dzīties uz tuvējo pilsētu iepirkties būtu bendzīna tērēšana.
Ar vai bez sausās tualetes - laukos dzīvot negribētu. Man būtu garlaicīgi un diez vai būtu ērti braukāt uz darbu vai jebkādām izklaidēm uz Rīgu.

Var taču uzbūvēt modernu māju ar smuku dārzu apkārt un ņemties ar savu mazo biznesiņu pa pārējo zemi.

Ir forši, ka tu vari to atļauties. Es nevarētu atļauties uzbūvēt māju(es domāju - tā ņemt un uzcelt, nevis čunčināt 10 gadus) un domāju, ka ļoti daudzi to nevar atļauties. Gribēt māju kā Deko ir viens, bet reāli tādu atļauties uzcelt un uzturēt - daudzi to gluži vienkārši nevar atļauties finansiāli pavilkt. Mana draudzene nesen bija safanojusies par māju. Bet, kad sāka rēķināt izmaksas zemes pirkšanai, mājas celšanai, izmaksas iekārtošanai, aptuvenas izmaksas uzturēšanai plus vēl mašīnai un bendzīnam, lai braukātu uz darbu Rīgā katru dienu(viņa nevēlējās pamest darbu vai meklēt kaut ko mazāk atalgotu tuvējā pilsētā), saprata, ka finansiāli nespēs to atļauties.
Nav tas tik vienkārši - gribu māju, paņemu un dzīvoju, viss bez maksas. Un ja vēl iekuļas kaut kādos kredītos...
Tāpat kā nav visi cilvēki biznesmeņi un ar biznesa domāšanu, kas cels kaut kādas biznesa impērijas kaut kur laukos.

Viennozīmīgi vēlos dzīvot laukos, pēc tam, kad būšu pabeigusi augstskolu. Pati uzaugu laukos, jā, bija kartupeļi jāravē (vēl aizvien ir), sienu vācām (vācam joprojām), bet man tas patīk. Esmu izsapņojusi savu sapņu māju, bieži vien braucotpa laukiem, redzu pamestas mājas, tad es uzreiz iedomājos, kā varētu šīs mājas atjaunot, dārzu iekopt, pagalmu satīrīt, uztaisīt tādu idillisku ģimenes ligzdiņu. Gribu ābeļdārzu, māju pie upes, vīru un prāvu bērnu pulciņu (l)
Un tādas neērtības piemēram, ka ziemā mēdz aizsalt ūdens sūknis, mani it nemaz neuztrauktu, vai lielā vējā uz pāris rundām pazustu elektrība - šādi sīkumi padara dzīvi interesantāku, liek praudzīties mazliet tālāk aiz savas komforta zonas

Tevis teiktajā izlasīju, ka tās jau nav īsti izmaksas, ja pat pensionāri to var izdarīt un pie neizdarīšanas vainīgs ir pašu slinkums.

Nu tad mums te ir nesaprašanās :) Es ļoti labi saprotu, ka ne visiem tā nauda ir, tas ir pirmais un pats galvenais šķērslis, taču ir vēl otra daļa - tie, kam tā nauda ir. Daudziem (es saku daudziem, kas ir vairāk kā dažiem, bet mazāk kā puse) laukos pensijas ir tiešām labas, taču tad atkal aiziet tā nodzeršanās tā vietā, lai koptu savu apkārtni. No vienas puses var arī saprast - bērni mājās atgriesties vairs netaisās, priekš kam tad kopt un remontēt?
Un visi šie piemēri, ko es stāstu, tas nav no pirksta izzīsts, manu lauku pagastā tieši tā arī notiek - kas grib un var, kas uztur saikni ar savām pilsētās dzīvojošajām ģimenēm, tie čubina savu māju, bet tie, kuriem bērni Anglijas fabrikās nodzeras, dzer arī paši savos brūkošajos namos.
Wolf, es ticu, ka tepat, cosmo ir ne viena vien meitene, kuras ģimenei, vai varbūt pašai, laukos pieder zeme. Ja jāpērk pat tā, ir jau grūtāk, taču ja ir pamats uz kā būvēties, var jau arī lēnām čubināties. Ne vienmēr visu var un vajag izdarīt uzreiz.

Still, es nerunāju par veciem cilvēkiem, kas nevar vai negrib dzīvot citādāk un sakopt savu sētu.
Ir pietiekoši daudz skaistu un sakoptu māju laukos, kur cilvēki dzīvo ne sliktāk kā pilsētā. Cik sapratu arī autore jau nejautāja vai kāda vēlētos dzīvot

pussabrukušā lauku būdā

bet tieši tā lielākā daļa uztver laukus, nesaprotot, ka arī dziļos laukos var uzcelt modernu, gaumīgu māju un normāli dzīvot.

Daudziem joprojām uzskats, ka mājā dzīvojot ārpus pilsētas nav ērtības, bet tā nav.
Piemēram, rajonā, kurā dzīvoju ir ievilkta pilsētas kanalizācija, pilsētas ūdens,gāze jau ir daudzus gadus un nav atšķirības dzīvo dzīvoklī vai mājā ar visām ērtībām. Tik cik ziemā savā pagalmā (ik rītu iela plkst 7 tiek izšķūrēta) sniegs jāiztīra un 2-3x mēnesī zāle jānopļauj.

Ja jāpērk pat tā, ir jau grūtāk, taču ja ir pamats uz kā būvēties, var jau arī lēnām čubināties. Ne vienmēr visu var un vajag izdarīt uzreiz.

Nu, tas kā kuram.
Es negribētu pavadīt 10 vai 15 gadus čunčinot māju, kurā varbūt varēšu dzīvot tikai tad, kad būšu pensijā. Es esmu no tiem cilvēkiem, kam gribas un patīk skaisti dzīvot tagad, kamēr esmu jauna, aktīva utt.Man patīk baudīt tagadni. Respektīvi - ja es gribētu dzīvot tajā supersmukajā mājā laukos, tad es tur gribētu dzīvot tagad, vai gadu, divus vēlāk, nevis pēc 10 gadiem(un celšanas procesā dzīvot bez maz teltī blakus). Taču, es paskatos uz savām iespējām un nav man tādas finanses, kas to varētu pavilkt(ja es gribētu to māju). Protams, šajā ziņā laba lieta ir tā, ka es arī nemaz negribu to māju un laukus, jo pilsētā sev saredzu daudz, daudz, daudz vairāk iespēju un plusu kā kkur laukos.
Taču, es pieņemu, ka ir cilvēki, kuri gatavi kaut 25 gadus būvēt, ka tikai pēc tam ir tā māja.

Esmu visu mūžu nodzīvojusi pilsētas laukos :D Dzīvoju Rīgā, taču aptuveni 20km no centra, un man te ir gan pagalms, kur ja vēlētos varētu audzēt visu ko, gan apkārt zirgi ganās (tie gan nav mani tie ir netālās zirgaudzētavas :D ) pretim mājai upe, kurā arī esam izveidojuši privāto biznesu un esmu ļooti apmierināta ar to kur esmu.. centra kņada man nav vajadzīga, bet centrs sasniedzamā tuvumā gan.. tā kā pārvietojos ar auto, tad centrā nokļūstu apmēram 20 minūtēs un man ar to ir labi :)

Esmu dzimusi un arī šobrīd dzīvoju Rīgā. Laukos dzīvot nevarētu, bet tas, ko vēlētos - privātmāja netālu no Rīga, 30-50 km robežas. Lai būtu gan daba un klusums (ideālā variantā kāda ūdenstilpne), gan lai varētu ielēkt mašīna un pusstundas laikā būt galvaspilsētā :)