Es izvēlētos- kļūt aukstai pret visām negācijām, stāvēt tam visam pāri. Protams, viegli nebūs uzbūvēt vienaldzības mūri un varbūt būs reizēm jānoraud kāda asara klusībā, bet nevienam tas nav jāzin. Un pat vēl vairāk - izaicināt, aizvērt mutes aprunātājiem ar kaut ko tāādu, pārsteigt pašai sevi. Humora izjūta, protams, noder, bet, ja sit sāpīgi, domāju, ir nevajadzīgi, aiz cieņas pret sevi, vien 'pasmieties'.
Vienīgā cīņa, ko esmu izcīnījusi šajā sakarā, bija tik sen... pamatskolas beigšanas posms, tajās pāris nedēļās, man liekas, vienkārši visi bija pret mani. 1.momentā biju satriekta, bet atradu spēku ignorēt vismaz ārēji visas baumas, sliktumus, ko vienmēr kāds labvēlis atstāstīja. Tas norūdīja, biju vēl bērns bet man tapa skaidrs visai dzīvei. Liku spīdoši eksāmenus, uz to brīdi gāju taisnu ceļu kā zirgs ar klapēm, kas neko nemana, koncentrējos tikai uz sevi.
Un jau izlaiduma ballītē visi bija baigie draugi, kurus man jau vairs nevajadzēja.
Vienkārši esi stirpa, ņem kontroli savās rokās, audzē pašapziņu un pašcieņu, garīgi aizej prom no negācijām, tā neesi tu, tie ir kaut kādi viņi un viņu stāsti, kurā viņiem atļauts gruzdēt.
6
