Agrāk man ļoti patika smēķēšana, ja tā var teikt. Likās, ka procesu tiešām izbaudu, tā nu mēdzu smēķēt ik pa brītiņam un ne smaka traucēja, ne slikti palika.
Tagad jau pusgadu ikdienā vispār nesmēķēju (burtiski pāris reižu ir sanācis uzpīpēt skaidrā kompānijas pēc un likās tik pretīgi, pēc tam visu laiku skaloju muti, ēdu, dzēru, bet likās, ka tā pretīgā smaka nepazūd) bet dažreiz iedzerot gan uzsmēķēju, bet pat tad nav tā, ka izteikti prasās uzsmēķēt un to darot process vairs neliekas ne tuvu tik baudāms. Es, protams, priecājos, ka tā, bet nesaprotu, kā tās sajūtas tik ļoti var mainīties :D Vispār esmu uz sevi dusmīga, jo pēdējā laikā vispār nebiju smēķējusi, bet vakar iedzerot pus cigareti izsmēķēju.