Erasmus esmu bijusi gan studēt Zviedrijā, gan tagad praksē Spānijā.
Ja neskaita to, ka prasās nereāli mājās, bet pieredze ir neatsverama, gan darbā, gan arī dzīves ziņā. Var izceļoties, pasauli iepazīt, darba iespējas izvērtēt, u.tml. Ja nebūtu tāda Erasmus, visticamāk arī nekad kaut uz pusgadu neaizbrauktu ārzemēs padzīvot, paskatīties kā ir citur.
Man gan nav ne iepriekš, ne tagad visu laiku ballīte, esmu mazliet cits cilvēks, bet Spānijā pamatā te visiem apmaiņas studentiem ir pusgadu nonstop ballīte, nevis kaut kāda mācīšanās. Ar praksi gan ir citādāk.
Vienīgais mīnuss ir, ka tagad tās stipendijas tagad ir tā samazinātas, ka vai nu tev jābūt vecākiem, kas tevi sponsorēs vai arī jāmēģina apvienot to visu ar darbu. Ja es pati nestrādātu, praksē noteikti nevarētu atļauties braukt, 450 eiro mēnesī ir galīgi par maz, lai izdzīvotu.