Sveikas!
Šodien jūtos kā maza meitene. :D Pēc pāris mēnešu vientulības un sirds sāpēm man uzrodas pielūdzējs, kas liekas patiesi burvīgs, pirmo reizi es spēju aizmirst bijušo un pārsvarā domāt tikai par viņu, taču šajā visā ir tik liels bet. Es viņu ne reizi neesmu dzīvē satikusi, taču caur sarunām viņš ir lielisks, pēc bildēm pievilcīgs. Pazīstu tikai viņa māsu, kas palīdzēja mums tā kā satikties. :D Katrs dzīvojam savā pilsētā, viņš šobrīd iekrauts savos darbos, man arī nav īsti laika doties ciemos, bet pavisam drīz plānojam satikties. Un tagad lielākā problēma un bailes- ja nu man viņš dzīvē nepatiks? Es gribētu, lai man paliek tik fantastisks sarunu biedrs, bet ja dzīvē man nāksies vilties. Un puisis pats jau vakar pateica, ka ir pieķēries man. Tik ļoti negribu viņu sāpināt, ja nu kas.
Uzreiz vieglāk palika, kad varu Jums to izstāstīt. Gluži kā savu sirsniņu izkratīt kādai labākajai draudzenei. :D