Harmonija.

Man harmonija šķiet tāds tipisks, taču ļoti nonivelēts, new age koncepts. Ja dzīvē vairs darīt nav ko, tad var mēģināt sasniegt tādu pusfabrikāta stila budistu mūka prāta stāvokli. Pozerisms.

Eju uz to,lai būtu saskaņā ar sevi,apkārtējo vidi. Viegli nav,tas ir darbs ar sevi,bet man nav kur steigties.

Bieži vien esmu harmonijā ar sevi, tiesa, ne vienmēr, bet no ārpuses tas tā nav baigi redzams, jo tā harmonija ir ar maniem uzskatiem, domām, pārliecību, nevis kaut kādas sabiedrības dogmām, līdz ar to šķiet mazliet savādi tie teikumi - reti redzu cilvēkus, kas ir harmonijā ar sevi... Visticamāk cilvēki, kas mani ne pārāk labi pazīst, nekad nepateiktu, ka vismaz daļā no tā, ko es daru - esmu harmonijā :)