Bērni

Marbell, ez arī vienīgais bērns ģimenē bet vēlme pēc māsas man ir tikai tagad. Negribu arī likt dalīt istabu bērniem, vecākajam noteikti nepatiktu ka pēkšņi kāds viņa teritorijā atrodas un ja vēl dzimumi dažādi tad pusaudžu gados būs grūti. Man pašai bija svarīgi ka ir sava istaba piemēram. Māja tad jāpērk bet to atļauties nevaram un atkal viss nonāk pie finansēm.

Man atmiņā ir ļoti labi iespiedusies atziņa no vecas tantiņas : " viegli ir dzīvot bez bērniem. Tiesa! Bet cik grūti ir nomirt bez tiem..."

Ir 10mēn vecs dēliņš un sapratu, ka gribu otru, bet pēc gadiem 3/4, kad mazais varēsi primāri sevi aprūpēt pats. Nav viegls bērns, patīk mammoties, joprojām ēd pa 2-3h, tākā atelpu gribu.

Off topic
https://www.youtube.com/watch?v=kGk7sPUTujo - Leksijai. Ieraudzīju Tavu niku "Lexxie" un aterējos par šo vine :D

Gribu divus. Noteikti ar ne mazāk kā 8 gadu starpību, lai vecākais var šad tad palīdzēt ar pieskatīšanu un lai mājās nav 2 skolnieki 19 gadu garumā (respektīvi, kad mazākais sāks iet skolā, tad vecākajam jau tikai pāris gadiņi būs atlikuši.) Arī tad, kad vecākais aiziet studēt - mājās nepaliek tukšums un klusums. Vēlāk vecākais būs paspējis izstudēties un ideālajā gadījumā būs nostājies jau uz savām "pekām", kamēr jaunākais tikai sāks (tātad mazāki izdevumi, mums vecākiem.)
Es jau tik sīki esmu izfunktierējusi, bet tā tas dzīvē noteikti nenotiek kā pēc kalendāra, bet, jā.. man tā patiktu. :)

Kristīna, tu tak nemaz neredzēsi tās asinis pie ķeizargrieziena :D drīzāk tad jābaidās no vnk analīzēm :D

Aizmirsu pieteikt arī par adoptāciju. Jā, es ļoti labprāt kaut kad nākotnē arī adoptētu bērnu. Ar draugu esam runājuši par to, cik forši ir dot kādam ģimeni un sajūtu, ka vairs neesi viens šajā pasaulē. Te varbūt ir kāda, kura jau ir adoptējusi bērniņu?

Pašai bērnu vēl nav un tuvākajā laikā vēl neplānoju.

Tā kā es pati ģimenē esmu bijis vienīgais bērns, tad pati gribētu, lai man ir divi bērni.. Manam draugam jau ir dēliņš un, ja veidosim ģimeni, tad būs ok, ja būs arī man viens..

Sintija, man pazīstami cilvēki adoptēja meiteni 4 mēn. Esot ļoti sarežģīts un ilgs process. Jāpelna abiem vairāk nekā labi. Ļoti daudz papīru esot bijiss jākārto. Vairāk gan neko nepateikšu.

pagaidām bērnu nav,bet laikam jau jāsāk plānot. agrāk kladzināju,ka gribu dvīņus,bet tagad man no tā viena bail. vairāk bail no dzemdībām,no tā,ka ķermenis vairs nebūs tāds kā tagad. un tas nebūt nenozīmē,ka būtu slikta māte,man vnk patīk labi izskatīties,tā es jūtos komfortā ar sevi.

Vēlētos tikai vienu.

Reiz skatījos tieši pārraidi par adoptētajiem bērniem Latvijā un pēc noskatīšanās sapratu, ka man bija daudz nepareizas informācijas.
Piemēram:
Bērnu nevar adoptēt, ja pāris nav precējies (jo pārraidē rādīja vientuļās mammas, kuras adoptējušas bērnus)
Jābūt ļoti bagātiem (nē, jo dažas no tām mammām saņēma minimālo un dzīvoja ne visai šikos dzīvokļos)
Vēl kaut kad pa TV gāja reklāmas, ka vairs nav obligāti jābūt precētiem un pārtikušiem, bla, bla, bla. Galvenais, lai var nodrošināt bērnu (tāpat kā savējos).
Protams noteikti jārunā ar visādiem psihologiem un ko tik ne, lai tevi atzītu par saprātīgu un garīgi līdzsvarotu adoptētāju.

Tagad palasīju iepriekšējos komentārus un esmu vienās domās ar Lancaster. Arī adoptētu vismaz divus un jau lielākus, kaut pusaudžu vecumā, bet protams tikai pēc saviem.

Par adoptaciju, butu interesanti pec gadiem palasit vai tas,kuras te sakaka adoptes,to ari izdaris. Pagaidam tas tads bla bla izklausas,ka kkadu suniti panemt.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvija-pieaudzis-adopteto-bernu-skaits-lielaka-dala-vecaku-arzemnieki-14074819

Palasiju rakstu, vai tiesam ir tadi,kuri izskir, piemeram,brali un masu,adoptejot tikai masinu ?:(

Es gribu divus, meitiņu un puisīti.
Draugs grib vienu...domāju, ka to mēs varēsim nokārtot.. :D

Pagaidām esmu jauna un bērnu vēl nav, taču esmu izsapņojusi, ka vēlos 3 bērnus. Īstenībā esmu domājusi, ka ja būšu ļoti labi finansiāli nodrošināta, un kad vecākie bērni jau būtu lielāki, varētu pat vēl uztaisīt ceturto :D Bet tās tikai manas trakās idejas :D

Par to jau iet runa, besame, ka ne jau pēc 3 gadiem iesim kādu adoptēt. No sākuma gribas savus bērnus un visādi ar tiem pašiem var iet. Arī finansiālais stāvoklis var mainīties tā, ka varbūt knapi sanāks pašiem sevi un savus bērnus uzturēt.
Tikai atšķirībā no citām, kuras baidās no narkomānu un dzērāju gēniem - es no tiem nebaidos.
Neviens arī nesaka, ka tas ir tikpat viegli kā aiziet uz dzīvnieku patversmi un izvēlēties suni. Tas noteikti ir TIK nenormāli emocionāli grūti, ka pat negribas iedomāties.

Palasiju rakstu, vai tiesam ir tadi,kuri izskir, piemeram,brali un masu,adoptejot tikai masinu ?

Zinu meitenes, kuras adoptēja uz ārzemēm. Viņas bija pavisam 4 (ceturtajai bija 20+). Ārzemnieki piedāvāja arī vecākajai māsai doties dzīvot pie viņiem un sākt dzīvi ārzemēs, bet viņa atteica. Pati jau bija šeit kaut cik izsitusies. Bet, jā, diezgan pozitīvs stāsts, jo vecākā no trijām jau bija laikam 17 gadus veca, bet tomēr atradās ģimene, kura turpmāk būs viņu ģimene. Visas 3 studē, ceļo, divas pat atradušas "lielās loves"..forši.

Es gribu divus, meitiņu un puisīti.
Draugs grib vienu...domāju, ka to mēs varēsim nokārtot..

man otraadi, es gribu vienu, kursh veel ir vederaa, bet virs jau domaa par otru :D pat ratus izvelejies tadus, kur vajadzibas gadijumaa var pielikt veel vienu kulbu, sezhamo otram beebim :D

Jūs mani patīkami pārsteidzāt ar to, ka samērā daudzas ir gatavas adoptēt ... Tas ir ritīgi mīļi ....

es gribu divus, varbūt vēl trešo pēc kāda laika, noteikti gribētos meitiņu, bet tas laikam nebūs iespējams, jo drauga ģimenē dzimst tikai puikas jau vairākās paaudzēs. :D