Es savā ziņā piekrītu autorei.
Uzskatu, ka arī attiecībās darbojas quid pro quo princips.
Protams, dzīvē ne vienmēr tas tā arī notiek, tomēr uzskatu, ka vislabākais attiecību modelis, kad abi cilvēki ir visai līdzvērtīgi.
Ja būtu nepieciešams, katrs sevi varētu uzturēt un apmierināt savas vajadzības, katram ir savi hobiji, savas intereses, zināšanas utt.
Un ar vārdu līdzvērtīgi, nedomāju, ka šiem cilvēkiem jābūt vienādiem, jāpelna vienādas summas, jādara vienādi smagi fiziski darbi neatkarīgi no dzimuma, abiem lieliski jāgatavo un jāberž māja utt.
Domāju, ka katram sfēras var atšķirties, kas pat ir labi, jo tad viens otru papildina un iegūst, ko jaunu priekš sevis, tomēr emocionāli, garīgi un arī fiziski būtu jābūt +/- vienā līmenī.
Ilgstoši nekas labs nesanāks no attiecībām, kur viens sēž uz kakla otram materiāli, nav fiziski aktīvs un ēd visu, kas kustas un nekustas, kamēr otrs strikti ievēro veselīgu dzīves veidu, viens daudz lasa, aizraujas ar psiholoģiju, filozofiju utt, kamēr otrs labi, ja reizi gadā pašķirsta kādu tenku žurnālu utt.
Un, jā, es minu pārspīlējumus, lai domu vieglāk saprast.