Uz un no randiņa ar sab.transportu...

Ja jau tev ikdienā braukšana ar sabiedrisko nesagādā problēmas, tad kāpēc tieši randiņā tā uzreiz kļūst par problēmu?

++ Es arī nesaprotu.

Mašīnu vēlāk var nopirkt arī citu, bet tādu pašu vīrieti diez vai atrast varēs.

Zelta vārdi!

tev nebutu žēl izbojāt randinu? Jo ka jau mineju Rigas centra , + pat dzert mazliet nevar ir izbiojats randins. Ja ar taksi atbrauc neietu? Ja butu pieradusi pie auto ikdiena, tad tā vis nerunātu.

Ja man tagad būtu jādodas uz randiņu, piemēram, vecrīgā, es noteikti dotos bez auto. Kur to nolikt, pēc tam pakaļ jāiet, dāmu pacienā ar labu dzērienu, pats sēž kā mūks.
Bez auto pat ir interesantāk, nezin vēl, kā un kur randiņš beigsies. Neesi nekur piesiets. Un pa 10-15 Eur ar taksi var līdz katrai Rīgas malai tikt.

Ja būtu jāiet tagad uz randiņiem, tad es viennozīmīgi izvēlētos tikai kandidātus ar auto.

Tas ir galvenais kritērijs?
Tātad, ja būtu lielisks, simpātisks, gudrs vīrietis, bet bez auto, tu viņu sūtītu piecas mājas tālāk un arguments - jo viņam nav mašīnas? Nav mazliet sekli? Man tas liekas tas pats līmenis, kad vīrietis atšuj gudru, simpātisku un kopumā saistošu sievieti ar argumentu, ka viņai krūtis par mazu. Tik pat sekli.

Hmm. Manos laikos laikam randiņi bija citādāki, bet prioritāte bija pabūt kopā (pat -25 grādos klīstot pa parku bez cepures ) un bija vienalga kā, kur un cik ilgi, galvenais pabūt divatā.
Draugs pie manīm braucu ar autobusu. Reizēm tikai uz 15min un prom...
tagad laikam galvenais kā atved un aizved un ko vilkt mugurā...

+

Man vienmēr mulsinājis tas moments, kad puisis pavada līdz sab.transportam, tu iesēdies un viņš vēl tur stāv un māj tev ar roku un gaida kamēr trolejbus aizbrauks. TAS IR BRIESMĪGI.

Bet kopumā, nav ne vainas sab. transportam (galvenais, lai nemāj).

Atkarigs no vecuma grupas, par kuru ir runa. Loti jauniem puisiem ari masina var nebut un tas ir normali. Tomer , ja runa ir par viriesiem 30+ un vairak , tad tas tomer ir nosacits limena raditajs.
Tiesi par randina temu runajot, uzskatu, ka pirmajos randinos virietim ir jacensas meiteni iepriecinat, izklaidet.. vienvardsakot: a man has to perform. Un sievietes komforts ir primara lieta, par ko japadoma, neatkarigi no ta, vai ir vai nav masina. Attiecigi, ja nav: lai atsuta taksi pakal. Uzskatu to par normu.

Man vienmēr mulsinājis tas moments, kad puisis pavada līdz sab.transportam, tu iesēdies un viņš vēl tur stāv un māj tev ar roku un gaida kamēr trolejbus aizbrauks. TAS IR BRIESMĪGI.

Nopietni, tagad vaikrs līdz mājām nepavada? Kudi mir katetsa:D

Man šķiet, ka problēma nav mašīnā, bet gan tajās lielajās cerībās uz to, ka - ja randiņš, tad tam jābūt kaut kam dārgam, satriecoši oriģinālam, karaliskam un nespējā novērtēt, priecāties par vienkāršām lietām un vienkāršu kopā būšanu ar šo vīrieti, kaut vai pastaigā pa parku.
Vārdu sakot, pat ja būtu mašīna, bet izrādītos, ka vīrietis aizved nevis uz Rīgas dārgāko restorānu, bet uz kaut ko vienkāršāku vai piemēram, nevis uz dārgu operas pirmizrādi, bet gan uz parastu teātra izrādi - atkal nebūtu labi un būtu žēlošanās, jo tad būtu auto, bet par prastu izvēlētā izklaide vai laika pavadīšanas vieta.

Kad sāku satikties ar savu vīrieti, man bija vienalga, kur mēs ejam un ko mēs darām, un kā mēs tur nokļūstam, jo es gribēju pavadīt ar viņu laiku kaut vai sēžot parkā uz soliņa. Es vēlējos viņu iepazīt un pavadīt ar viņu laiku, jo man bija simpātijas pret viņu.

Nopietni, tagad vaikrs līdz mājām nepavada?

Tu gribi teikt, ka puisim jābrauc līdzi sab. transportā līdz kkādam Ķengaragam, ja pats dzīvo Vecmilgrāvī tikai, lai pavadītu meiteni līdz mājām?

Vispār, atceroties, savu pirmo tikšanos ar savu tagadējo pusi (ārpus draugu kompānijas) - uz norunāto tikšanās vietu viņš atbrauca ar mašīnu. Pēc aptuveni 2 mēnešiem uzzināju, ka to mašīnu pats ir arī pircis, jo līdz tam domāju, ka noteikti tēva. :D

Tu gribi teikt, ka puisim jābrauc līdzi sab. transportā līdz kkādam Ķengaragam, ja pats dzīvo Vecmilgrāvī tikai, lai pavadītu meiteni līdz mājām?

Protams.
Kāpēc gan nevar pavadīt. Nevajag būs slinkam.
Man kādreiz bija sanācis, pēc pavadīšanas ar kājām no Teikas līdz Imantai nostaigāt un citus prāvus gabalus arī. Ko tik mīļotās dēļ neizdarīsi.

Protams.
Kāpēc gan nevar pavadīt. Nevajag būs slinkam.
Man kādreiz bija sanācis, pēc pavadīšanas ar kājām no Teikas līdz Imantai nostaigāt un citus prāvus gabalus arī. Ko tik mīļotās dēļ neizdarīsi.

Aww..... (l)

u gribi teikt, ka puisim jābrauc līdzi sab. transportā līdz kkādam Ķengaragam, ja pats dzīvo Vecmilgrāvī tikai, lai pavadītu meiteni līdz mājām?

Un tu gribi teikt ka tā tagad nedara? Dies zēlīgs....njaaaaa

Kopā braukt sabiedriskajā gan es pavisam noteikti negribētu :D

Un atsevišķi gribētu? :D tu viena vagnā, šamais otrā.:D

Tiklīdz man sieviete šādus tekstus sāktu bīdīt, tā es tītu makšķeres.
Ja viņai tik ļoti patīk nauda un komforts, tad lai ar tiem arī satiekas, un nevajag tais attiecībās iejaukt mani :)

Nu nee, es neparko nemainiitu savus vienkaarhsos romantiskos randinjus, pret daargu restoraanu un mashiinu... :D Taa sajuuta, kad staavi parkaa ziemas aukstumaa un skuupsties ar miiljoto kameer apkaart klusi kriit sniegs, vai arii visai negaidiiti pastaigas laikaa uznaak silts vasaras lietus un nav kur paglaabties un rokaas sadevushies skrienat pa peljkjeem basaam kaajaam, vai arii kopaa maajaas pagatavojam vakarinjas un ieritinaajusies zem pleda noskataamies kaadu filmu, vai arii tas saldais gaidiishanas mirklis pie kinoteaatra durviim, kad miinjaajies un nezini no kuras puses Vinjsh pienaaks un tad redzi, ka tur jau Vinjsh naak ar skaistu rozi rokaa, vai arii tas sirdi plososhais atvadu mirklis pieturaa, kad redzi jau taalumaa naakam peedeejo nakts autobusu un kaa gaisu veel tver peedeejo skuupstu, kursh ir daargaaks par visu uz pasaules tajaa briidii... Es nekad neveeleetos mainiit shos vienkaarshos romantiskos mirkljus pret "princeses sajuutu", ko es sanjemu tagad ikdienaa no sava viira - daargi restoraani, mashiina, skaista vakarkleita - tas viss ir tik ikdienishkji shobriid... Bet mees vairs nepastaigaajamies ziemas aukstumaa parkaa un neskuupstamies kaa traki sniegputenii, nemirkstam zem lietus, negaidam peedeejo sabiedrisko transportu veel 100 reiz paspeedami pateikt "es tevi miilu" uz atvadaam, neseezham stundaam ilgi kafejniicaa ar vienu atdzisushu teejas kruuzi un nevienu taa teeja patiesiibaa neintereseeja - bija svariigi buut kopaa, jo laika tik maz...

Tu gribi teikt, ka puisim jābrauc līdzi sab. transportā līdz kkādam Ķengaragam, ja pats dzīvo Vecmilgrāvī tikai, lai pavadītu meiteni līdz mājām?

Bez divām domām, jā! Vai tad randiņa kavalierim neinteresē, lai meitene sveika un vesela nokļūst mājās?

Taa sajuuta, kad staavi parkaa ziemas aukstumaa un skuupsties ar miiljoto kameer apkaart klusi kriit sniegs, vai arii visai negaidiiti pastaigas laikaa uznaak silts vasaras lietus un nav kur paglaabties un rokaas sadevushies skrienat pa peljkjeem basaam kaajaam, vai arii kopaa maajaas pagatavojam vakarinjas un ieritinaajusies zem pleda noskataamies kaadu filmu, vai arii tas saldais gaidiishanas mirklis pie kinoteaatra durviim, kad miinjaajies un nezini no kuras puses Vinjsh pienaaks un tad redzi, ka tur jau Vinjsh naak ar skaistu rozi rokaa, vai arii tas sirdi plososhais atvadu mirklis pieturaa, kad redzi jau taalumaa naakam peedeejo nakts autobusu un kaa gaisu veel tver peedeejo skuupstu, kursh ir daargaaks par visu uz pasaules tajaa briidii...

Ak Dievs! Pilnīgi sagribējās pagriezt laiku atpakaļ.

Neons+

bet kā lasu daudzām nav bijuši randiņi vispar, un tā iemīlēsanās sajūta. Un ikdiena ir smaga, ja to auto uzskata par nez ko uhn to restoranu ka trakāmk gribas. Pašas neviļus to visu izstāsta:D

Neons tik skaisti aprakstīja :)
Ja es būtu iemīlējusies, droši vien domātu tāpat kā tu. Atceros, ka jaunībā man arī nebija svarīgas šīs lietas, ka tikai vinš būt blakus, vienalga kur, vienalga kādos apstākļos. Bet tad es biju iemīlējusies naiva meitene...
Un, ja man ikdienā pietiktu tie restorāni un dārgais dzīvesveids, es arī droši vien domātu tāpat kā tu, jo tā būtu ikdiena. Bet man tā nav. Mana ikdiena ir normāla, pieņemama, bet parasta. Un es, tieši tā, kā te meitenes saka, kā pelnrušķīte... sapņoju par skaistām lietām, kuras sajust kaut uz mirkli.