Pote kā pote.
Nekādu atšķirību nekad nejūtu, sāp vienīgi tad, ja esmu saspringusi un māsiņa ir neprasmīga, esmu staigājusi arī ar zilumiem.
Bet vispār viss ir galvā, atceros kā kādreiz šausminājos par asinsanalīzēm, tagad galīgi tā nejūtos, ja neskaita to, ka man ir grūti atrast vēnas, tāpēc mani vienmēr sadur.