Es arī atminos, kad bērnībā ar brāli un pārējie ciema bērni saņēmām paciņas no Vācijas. Cik atceros no mammas stāstītā, tad tā bija akcija tieši lauku ciematu bērniem. Kastēs bija zeķes, zobubirstes, lelles, cimdi, cepures un šalles un protams neizpalika arī gardie saldumi. Ak, cik biju laimīga par lielo maisu ar želejkončām. :)
Kopš esmu uz patstāvīgām kājām, katru gadu Ziemassvētkos daru labu un braucu uz kādu no Latvijas bērnu namiem ar paciņām. Lai palīdzētu ārpus Latvijas vēl neesmu piedalījusies nevienā akcijā, jo manuprāt ir pietiekoši daudz bērnu un cilvēku, kam palīdzēt, tepat Latvijā. Bet ideja palīdzēt arī citu valstu bērniem nav slikta. Galvenais, lai tas tiek darīts no sirds.
Šogad ir vēlme/vilkme aizbraukt uz kādu pansionātu pie pensionāriem. Nevaru tik izdomāt, ko viņiem varētu dāvināt. Saldumus - bail riskēt, ja nu cukura diabēti. Adijumus - pieļauju, ka pansionātā noteikti ir kāda tantiņa, kas visus 'apada'.