Aj man tā iemīlēšanās, kas nepāriet arī, sākot tikties, ir ļoooti reta parādība. Un, kad ir bijusi, ne reizi nav izvērsusies attiecībās. Skan skumji, bet jā. Un tik un tā nespēju sevi iedomāties kopā ar cilvēku, pret kuru nav spēcīgu jūtu. Citādāk sāku sevi šaustīt. Jo attiecības dod pozitīvu ieteikmi tikai tad, ja ir jūtas. Citādāk lieks laika un spēka tēriņš. Labāk koncentrējos kam citam, gaidot tās veiksmīgās mīlestības attiecības.
Interesanta doma likās, ka, esot kopā bez jūtām, mēs atņemam cilvēkam iespēju būt kopā, ar kādu, kas viņu mīlēs, un atņemam kādam iespēju viņu mīlēt. Tad nu pie tā arī pieturos.