Attiecības bez mīlestības

344

Reģ: 29.01.2009

Vai jūs piekristu būt attiecībās, ja nemīlat otru? Un neesat pat iemīlējusies.

Man ir bijušas tikai divas īstas attiecības (par atsevišķiem randiņiem nerunāšu). Un abus vīriešus esmu mīlējusi. Esmu bijusi iemīlējusies sākumposmā, viss rozā briļļu laiks, tauriņi vēderā, kad satieku un tamlīdzīgi. Un pēc tam pārauga jau nopietnās attiecībās ar mīlestību. Bet vai tā mīlestība kaut ko labu man ir devusi? Nē... Abas attiecības beidzās ļoti traki un sāpīgi, kam vajadzēja pat vairāku gadu atveseļošanos. Bet nu ne par to stāsts.

Un pēc otrajām smagajām attiecībām es sev noteicu, ka vairs netaisos iemīlēties vīriešiesa, kas tāpat salauž manu sirdi un visām tām sekām. Kaut kā "nakarkala" laikam, ka tā arī ir noticis. Pie apvāršņa parādījies vīrietis, ar kuru man ir iespēja veidot attiecības. Simpātisks, patīkams. Bet te nav mīlestības. Un domāju, ka varbūt tā arī vajag, ka tā būs labāk un vieglāk.

Vai jūs tā darītu? Varētu? Vienkārši man nav tādas pieredzes, ka būtu kopā ar kādu, pret kuru man nav mīlestības jūtu.

11.11.2014 12:41 |

Audrey

Reģ: 09.04.2014

Man ir bijusi līdzīga situācija, kad izveidojās attiecības ar puisi, pret kuru nekādas īpašās jūtas nebija, varbūt nedaudz simpātijas, bet vairāk tādas draudzīgas jūtas (jā zinu, nebija tas labākais komplekts, uz kādu veidot attiecības, bet tobrīd neko nopietnu arī negribējās). Ar laiku šķita, ka parādās arī mīlestība, jo puisis tiešām ļoti centās, aplidoja un darīja visu pārējo. Attiecības ilga aptuveni gadu, paspējām pat kopā padzīvot, bet jau pēc kāda laika es sapratu, ka tā ir kļūda, jo nekādas spēcīgās jūtas pret viņu nebija. Nezinu, cik ilgi tas būtu vēl tā vilcies, ja nebūtu satikusi savu tagadējo draugu - no iepriekšējā puiša aizgāju prom, diemžēl,pamatīgi salaužot viņam sirdi. Pagājis jau diezgan ilgs laiks, bet joprojām reizēm iedomājos, cik nesmuki tomēr sanāca, tādēļ citiem nekad neieteiktu veidot attiecības, ja nav pārliecības par jūtu īstumu, tas otrs tomēr arī ir tikai cilvēks.

p.s. baigais palags sanāca. :D

11.11.2014 13:45 |

cassandra

344

Reģ: 29.01.2009

Audrey, tieši šādā veidā mans bijušais man salauza sirdi :(

11.11.2014 13:49 |

Lapin

413

Reģ: 11.05.2012

Es nevarētu. Negribētu nodarīt pāri otram cilvēkam un arī sev. Lai cik rūpīgi un gādīgi viens pret otru attiektos tik un tā būtu jūtams, ka tās mīlestības nav un sanāktu tik teātris vien.. Ar labu saskarsmi, manuprāt var izveidot patiesu un sirsnīgu draudzību, bet ne romantiskas attiecības.

11.11.2014 13:51 |

stardust

254

Reģ: 22.07.2013

Nē, es arī nevarētu. Kaut kā pazemojoši tādas attiecības šķiet abiem, īpaši tam kas mīl. Silti iesaku cienīt gan savu, gan cita cilvēka laiku, neizniekojot to attiecībās, kas tāpat beigsies.

11.11.2014 14:00 |

Lollipop

3548

Reģ: 19.04.2013

Kad sāku satikties ar savu vīru, tad bija tikai simpātijas, fiziskā pievilcība, sapratne un draudzība. Es nebiju iemīlējusies, nebija taureņi un galva arī negriezās viņu ieraugot. Bija tikai tāda silta un mierīga sajūta iekšā. Patiesu mīlestību sajutu apmēram pēc 2 mēnešiem, no tā brīža mīlu viņu aizvien stiprāk un stiprāk. Nu jau viņš un meita ir visa mana jūtu pasaule. Ja viņš mani nodos, pametīs vai aizies, tad es būšu ne tikai ar salauztu sirdi, bet gan izpostīta pilnībā. Brīžiem pat bail paliek, jo esmu pilnībā atkarīga no šīs mīlestības. Vai es spētu būt attiecībās, ja šī mīlestība nebūtu izveidojusies? Nē. Pagaidītu pāris mēnešus un šķirtos.

11.11.2014 14:03 |

Mežāze

6212

Reģ: 01.04.2009

Diemžēl ir bijušas tādas attiecības, ar ko nelepojos un visā visumā tas nekas labs un pareizs nav. Manā gadījumā puisis ļoti iemīlējās manī un beigās sanāca salauzt viņam sirdi. Bija labs cilvēks, bet no manas puses nebija paša galvenā - mīlestības. Tagad vairs attiecības tā neveidoju.

11.11.2014 14:04 |

Lalya

367

Reģ: 28.06.2013

Manuprāt, mīlestība ir pārāk spēcīgs vārds, lai ar to apzīmētu jūtas, kas rodas attiecību sākumposmā. Vienīgo vīrieti, kuru līdz šim esmu mīlējusi, sākumā izvērtēju visai aukstasinīgi pēc saviem īpašajiem kritērijiem. Negribēju iemīlēties cilvēkā, bet saprast, ka laimīgu dzīvi ar viņu varu negaidīt. Attiecībām piekritu, jo sev atzinu viņu par labu esam. Protams, simpātijas bija, arī fiziskā pieķeršanās. Bet iemīlēties sāku vien pēc mēnešiem četriem, tas bija viņa attieksmes un darbību rezultāts. Par mīlestību varēju runāt vēl pēc ilgāka laika. Tā kā visādi gadās. :)

11.11.2014 14:17 |

Karma

2037

Reģ: 08.09.2014

Man ir precīzi kā Lollipop

Kad sāku satikties ar savu vīru, tad bija tikai simpātijas, fiziskā pievilcība, sapratne un draudzība. Es nebiju iemīlējusies, nebija taureņi un galva arī negriezās viņu ieraugot. Bija tikai tāda silta un mierīga sajūta iekšā. Patiesu mīlestību sajutu apmēram pēc 2 mēnešiem, no tā brīža mīlu viņu aizvien stiprāk un stiprāk. Nu jau viņš un meita ir visa mana jūtu pasaule. Ja viņš mani nodos, pametīs vai aizies, tad es būšu ne tikai ar salauztu sirdi, bet gan izpostīta pilnībā. Brīžiem pat bail paliek, jo esmu pilnībā atkarīga no šīs mīlestības. Vai es spētu būt attiecībās, ja šī mīlestība nebūtu izveidojusies? Nē. Pagaidītu pāris mēnešus un šķirtos.

Nav nekad bijušas attiecības ar cilvēku, kurš man nepatiktu. Ja attiecībās jutu, ka simpātijas nepāraug mīlestībā, tad garumā nevilku. Nevarētu gadu būt attiecibās, ja ir tikai simpātijas.

Ir bijusi mīlestība, no pirmā acu skatiena. Attiecības bija ilgas, bet slimas, jo patiesībā, bija rozā brilles.
Tāpēc ar vīru ir ļoti harmoniskas attiecibas, kā lollipop teica - mīlu ar katru dienu vairāk.

11.11.2014 14:22 |

TwistTheLeaf

942

Reģ: 04.11.2014

Ja šim vīrietim būtu labs materiālais stāvoklis, noteikti piekristu attiecībām. Tā kā bērnību un pusaudža gadus esmu pavadījusi lielā trūkumā, materiālo labklājību vērtēju daudz augstāk kā jūtas. Un pat ja tā nebūtu mīlestība, man vienmēr rodas siltas jūtas un cieņa pret cilvēkiem, kas par mani rūpējas.

11.11.2014 14:28 |

viltigalapsa

2133

Reģ: 09.05.2011

Kādreiz tā darīju,iestāstīju sev,ka man viņš patiešām,patiešām patīk - labs,skaists,gudrs un visādi citādi superīgs. Kā atradu mīlestību,sapratu cik izmisusi biju un cik labi mācēju aptīt sevi ap pirkstu un sev visu iestāstīt.
Tā vairs nedarītu un neveidotu atiecības,ja nebūtu nopietnu simpātiju.

11.11.2014 14:49 |

Dālllija

1724

Reģ: 01.02.2013

Grūti komentēt.
Iedomājies situāciju - paliec stāvoklī no kāda, piemēram, vienas nakts sakara. Pēc tam abi izlemiet sākt dzīvot kopā bērna dēļ. Ja cilvēks ir normāls, raksturs un ieradumi pa lielam apmierina, tad dzīvotu kopā.
Ja cilvēks besītu, tad nē, jo mani tiešām ļoti kaitina cilvēki un jūtos slikti, ja jāuzturas kopā ar cilvēku, kurā man kkas ļoti nepatīk.

11.11.2014 16:58 |

harmless_

2797

Reģ: 16.09.2013

Šī diskusija nāk kā saukta, esmu diezgan līdzīgas izvēles priekšā un šobrīd sliecos uz to, ka nevaru veidot tādas attiecības, lai gan puisis ir super, bet kaut kas trūkst... un pati nesaprotu, kas tieši. Tas tā grauž.

11.11.2014 17:05 |

Elizabete.

4628

Reģ: 06.07.2013

Godīgi sakot, es nezinu, kas tā par mīlestību, kas ir vēl pirms būšanas attiecībās. Neesmu nekad piedzīvojusi mīlestību no pirmā skatiena vai pēc pirmā randiņa domājusi, ka nu tik visu mūžu nodzīvošu ar šo cilvēku. Man mīlestība vienmēr radusies, iepazīstot cilvēku laika gaitā.

Kādā citā veidā var noskaidrot, kas jūsu starpā varētu izveidoties, ja ne mēģinot?

Varbūt no tā arī ceļas tavas attiecību problēmas, ka rozā briļļu periodā nespēj adekvāti novērtēt, kas par cilvēku tev ir blakus?

11.11.2014 17:09 |

Liepulapa

1196

Reģ: 28.01.2013

Nē nu, nevar jau zināt, varbūt ar laiku kaut kādas jūtas parādītos... Bet principā sliecos piekrist šim -

Tad labāk būtu viena nekā kopā ar kādu pret kuru nav jūtas, tad kāda jēga?

Jo jēga no attiecībām, ja nav jūtu? Lai ir kāds ar ko kopā izklaidēties - varat palikt draugi, seksam - friends with benefits. Jo jēga attiecībām (īpaši ja otrs cilvēks tiešām ir šajās attiecības uz visiem 100%), kur no abām pusēm nav vienlīdz stipri jūtu, manuprāt, nav. Sāpināt otru cilvēku? Uzpucēt tēlu, ka neesi viena, bet, redz, esi attiecībās? kur reāli slēpjas jēga no attiecībām ar kādu, pret kuru tev nav jūtu?

11.11.2014 17:11 |

Muchooz

294

Reģ: 19.09.2014

Un pēc otrajām smagajām attiecībām es sev noteicu, ka vairs netaisos iemīlēties vīriešiesa, kas tāpat salauž manu sirdi un visām tām sekām.

Sirdij nepavēlēsi. Diemžēl..
Uzskatu, ka attiecības bez mīlestības nenes laimi, tāpat kā vienpusēja mīlestība - bet būšana kopā tikai tāpēc, lai...būtu kopā.
Kaut gan - ja ir simpātijas, viss kas var izveidoties, es Tavā vietā mēģinātu kaut ko pasākt.

11.11.2014 17:16 |

Nnele

Reģ: 10.11.2014

Ir mēģināts būt kopā bez kaisles un jumta raušanas nost. Fui, riebīgi, visu laiku pati sev skalodama smadzenes, ka tas ir tā pareizi, man izdevīgi un vispār ģimenei čalis patiks u.t.t. Nekas labs man no tā nav sanācis, līdz 3 - 5 randiņam un čau.
Bučošanās tests ir ļoti laba un noderīga lieta, ja nepatīk kā bučojas, tad tas nekam neder un
" lieliskais un pareizais" čalis jāatstāj kādai, kura to varētu novērtēt.
Esmu pārāk forša, lai tērētu sevi rāmai un pareizai izvēlei. Lai kādi puņķi un asaras vēlāk sekotu, iemīlēšanās process ir pārlieku burvīgs, lai no tā ateiktos.

11.11.2014 17:34 |

dorothea

855

Reģ: 12.02.2011

varētu, būtu kas kavē laiku atrodot citu.
negribētu

11.11.2014 17:46 |

Vatsons

3925

Reģ: 23.10.2014

Es piekristu, ja redzetu cilveka daudz pozitivu ipashiibu. Miilestiiba var atnaakt veelaak, bet ar pliku miilestiibu vien veiksmiigaam attieciibaam ir par maz. Ja nebuutu ieprieksh milejusi, tad nepiekristu, bet taa kaa taapat kaa autore es jau esmu 2x ljoti miileejusi, tad treshaas attieciibas veidot citaadi- noskatot cilveeku kuraa redzu sev veelamaako iipashiibu kopumu.

11.11.2014 18:09 |