Kaut gan esmu ļoti jauna (23.gadi) man reizēm domas aizvilina uz kāzām. Es tam droši vien būtu gatava pēc 10-15 gadiem, bet ne tagad. Man ir long distance attiecības jau 4 gadus, puisis ļoti mani mīl, bet nu mēs jau abi saprotam, ka nekāda laulība nākotnē mums nesanāktu, jo attālums. Vakar viņš man nejauši pajautāja, vai es arī esmu viena no tām meitenēm kas bērnībā jau izfantazējusi kādu kleitu es vilkšu kāzās utt. Es smejoties teicu, ka jā, biju izfantazējusi gan kleitu, gan gredzenu. viņš uzreiz paziņoja, ka esot laimīgs, ka nekad neprecēšoties, ka tas ir pilnīgs murgs utt. Visu vakaru par to vārījās. Es nesaprotu, kapēc viņš tā aizsvilās, jo es jau viņam neteicu, ka precēšu tieši viņu nākotnē un ka viņam būtu jāpasniedz man tas gredzens. Vinš uzreiz visu attiecināja uz sevi. Kā, lai šito nesmuko strīdu izlīdzina? Vinš riktīgi aizsvilās par to un tagad laiciņu nav ar mani runājis. Vai tad viņam bija kādi nodomi saistīt nākotni ar mani, ja viņš uzreiz aizsvilās?
381
