Pavisam neapmeklēju, lai gan bērnībā esmu gan kristīta, gan iesvētīta un pat iestiprināta. Nepatīk. Pēdējo reizi pat bērēs nedevos uz dievkalpojumu, man tā šķiet liekulība - un to es neciešu. Grēksūdze pati par sevi man šķiet vēl lielāka liekulība, tāpēc vispār neatceros, kad pēdējo reizi turp esmu gājusi. :D Tas ir kā? Es atnāku, godīgi izstāstu visus "grēkus" (ko nu baznīca par tādiem uzskata) un saku, ka nožēloju? Bet tik un tā turpinu darīt, jo baznīca par grēku uzskata pavisam elementāras lietas. Tad kur jēga? :D
Manis teiktais par liekulību gan attiecas tikai uz mani pašu, jo es to tā uztveru. Ja kāds to uztver nopietni un tiešām negrēko, visus grēkus nožēlo un tos vairs nedara, un viņam no tā kļūst labāk, tad, protams, viss ok. Katrs dara, kā grib.
Baznīcā pēdējo reizi biju vasarā, tā gan bija luterāņu baznīca un es tur iegāju, jo uzgāju kādā lauku ciematiņā Kurzemes apceļošanas laikā - tīri intereses pēc.