Tikos ar puisi. Bijām jau iepriekš pazīstami, redzējis viņš mani bija jau agrāk dzīvē. Bet vakar bija 1. tikšanās divatā jeb randiņš. Uzdāvināja puķes, pavakariņojām, vakariņojot viņš gandrīz visu laiku uz mani skatījās, nu tā it kā patiktu viņam...(Vai notēloja?) Jautāja kad nākamreiz tiksimies? Un teica, lai es izdomājot, ko varētu nākamreiz darīt, varbūt uz kino aizbraukt vai jebko citu...
Tad vakariņu beigās viņš man pēkšņi saka, ka es viņu biedējot- tāpēc, ka esot tik neuzticīga. Piemēram, kad viņš saka -Gribētu lai esi mani meitene. Uz ko es atbildu ar -Jā,jā... Un tiešām ticība vīriešiem man ir zudusi, jo vairākkārt esmu var teikt vīlusies. Nevaru noliegt.
Vēlāk viņš jautāja- bet kāpēc Tu esi tāda, ka tik ļoti nekam netici? Es teicu kā ir - Man ir kompleksi un jūtos tā it kā neticētu, ka kādam tiešām varu simpatizēt, bet ja kāds par mani interesējas domāju, ka mani gribēs tukši izmantot seksam, jo ir vienalga ar ko to darīt...
Viņš atvēra mašīnas jumtu, jautāja vai man romantika patīkot, sāka turēt manu roku starp savējām. Par ko es pasmīnēju.
Atvadoties, viņš mani nedaudz nošokēja. Pateica -Nu ja Tu vēlies uzraksti man. Es jautāju- Tu man vairs pats nerakstīsi? Un teica- Šoreiz gaidīšu kad Tu uzrakstīsi.
Kā to saprast? Es viņam nepatīku un tie bija aizbildinājumi? Vai patīku un viņš domā, ka viņš man varbūt nepatīk un tāpēc grib iniciatīvu no manas puses?