Sieviete bildina

Nešķiet nekas woooww, bet rēķinies, ka vīrietis var arī pateikt nē, ka viņš nevēlas ar tevi (vai vismaz pagaidām nav pārliecināts) pavadīt visu dzīvi kopā, vai arī, negribot aizvainot, sāpināt tevi, neko neteiks, ja viņam tomēr būs šaubas, vai tu esi viņa īstā ;)

A nav ienācis prātā,ka viņš nebildina tevi,jo negrib bildināt?Tik vienkārši.

Patiešām, kā vairākums meiteņu šeit uzskatu, ka tas ir jāatstāj vīrieša ziņā. :) Negribētos viņam atņemt bildinājuma stressu un satraukumu. :D Domaju, ka tas ir jādara vīrietim- vienīgais izņēmums ja pāris ir viendzimuma- tad gan man viedokļa nav. :)

Nē, es tikai nesaprotu kāpēc tas mağiskais precību laiks pienāk tad, kad vīrietis izdomā? Ar ko mēs sliktākas?

Un ko darīsi ja pateiks nē? Vai ka parasti atrunas lai tikai tieši9 šo meiteni neprecētu. Papīram nav nozime, kazas gribu lielas , b et naudas nav tagad, kaukībām neticu, tapat ir labi un citi parstie makaronu duračkām?

Bet redziet es neuzskatu, ka ir kaut kādi "vīrieša pienākumi", mēs taču esam līdzvērtīgi cilvēki.

Tātad vienu bernu d zemdesi tu, otru tavs vīrietis, jo esat tak lidzvertigi un nav " vīrieša " pienākumu, vai " sievietes pienākumu" :D

Un ja nu vīrietis piekrīt vnk pieklājības pēc.. :D

Vīrietis ir ģimenes galva. Tā vismaz vajadzētu būt, manā skatījumā, pavisam noteikti. Man šķiet, ka mēs, sievietes, jau tā esam pārņēmušas daudzus vīriešu pienākumus, darbus, kāpēc jāatņem arī šis? Mani vairs nepārsteidz tie vīrieši, kas nekad neuzņemas iniciatīvu, jo tagad sievietes visu var pašas, palīdzību nevajag utt. Vīrietim vajag ļaut būt vīrietim.

Ja būtu sakrājies, varētu uzsākt sarunu par tēmu, un pilnīgi ikdienišķu - tā starp citu. Pati ar oficiālu piedāvājumu neplītos virsū.
Labāk izdomā, kā "iesēt" viņam šo ideju galvā pašam. Tā teikt, būt kaklam, kas groza to ģimenes galvu.

Bet varbùt viņam ir iemesls nebildināt, tāpēc arī viņš to nedara.. tad tā izvērstos par visai neērtu situāciju

+

Un ja nu vīrietis piekrīt vnk pieklājības pēc..

vai mīļa miera labad, bet uz zagsu gadiem neiet:D Jēga tad no tadas bildināšanas?

Uz šo jautājumu man atbilde nebūs,jo precībām jēgu neredzu vispār.

Noteikti NĒ, tik jau nu vīrietis pats var izdarīt, ja vien GRIB.
Es arī vispār neesmu par nez kādu vienlīdzību attiecībās, vēl joprojām patīk vecās tradīcijas :)

Ai, meitenes, aizspriedumi visām. Mums attiecībās viss ir lieliski, vienkārši es viņu ļoti mīlu un uzskatu, ka ja jau mūsdienu sieviete ir pietiekami patstāvīga, lai varētu precēties, kad viņa uzskata, ka ir laiks to darīt. Kāpēc tas laiks kad ir tikai un vienīgi vīrieša ziņā.

Man ir svarīgi to sagaidīt no vīrieša, nevis pašai iet prasīt vai šis ņems mani par sievu.
Tomēr, skaties pati. Tu pati labāk zini jūsu savstarpējās attiecības un gan jau arī vari iztēloties viņa reakciju.
Sit mani nost, bet es nekad mūžā nejautātu vai vīrietis mani gadījumā negrib apprecēt. Tomēr gribu un gaidu,kad man pirkstā uzvilks gredzenu un pajautās vai gribu kļūt par viņa sievu.
Ja tev šī daļa nav svarīga, tad uz priekšu.
Interesanti ko tu taisies darīt? Pagatavot vakariņas un ēdot pajautāsi vai viņš kļūs par tavu vīru? Dāvināsi saderināšanās gredzenu vai kā tu to esi iedomājusies?

Vīrieši ļoti labi zin ko grib. Un ja ir perfektas attiecibas un mīl sievieti paši skrien un bildina, jo baidās ko izcilu pazaudēt. Ja negrib kāzas, tad tam ir pamatots iemesls. Nu nav vīrieši stumdami auni.

Līzabete, bet tas ir Tavas attiecības. Tu pajautāji viedokli, Tev to sniedza. Viss ir tikai Tavās rokās. Tu pati labāk pazīsti savu vīrieti.

Mana atbilde ir nē, jo šajos jautājumos esmu vecmodīga. Es vīrieti pat uz randiņu neaicinātu, kur nu vēl bildinātu. Bet tā ir mana nostāja un vienīgi.

Ir pāri, kuri savā starpā sarunā, ka precēsies un miers. Vēlāk tad vīrietis var pats bildināt, jo t.k. pamudinājums ir vai arī vispār šo bildināšanu izlaist un gatavoties kāzām sāk. Scenāriju, tāpat kā pāru, ir simtiem.

Laikam piekrītu arī šim:

Nu kaa Tu domaaji to bildinaashanu? Tu vari pajautaat vinja domas par attieciibu oficiaalu noformeeshanu tuvaakajaa naakotnee, uz celjiem krist ar rozi zobos it kaa nevajadzeetu.

Te nu esmu klasiska un varbūt vecmodīga tāpat kā vēl dažās ar saderināšanos un kāzām saistītās lietās. Nebildinātu!

Ja es bildinātu vīrieti, tad zustu sajūta, ka viņš mani mīl. Uzburtu situāciju tādu, ka es esmu tas ''vecis'' un es visu varu. Bez maz vai piespiedu kārtā.
Un jā, manuprāt, vīrietis pats visu izdarīs ja gribēs un būs vajadzīgs.

Pajautāju draugam, ko viņš domā par to, ka sieviete varētu bildināt. Kādu brīdi padomāja, beigās atbildēja, ka tā pavisam noteikti nav laba doma.
Esmu ar draugu par bildināšan runājuši, kaut kad brīvākā noskaņojumā, ar vīna glāzi, viņš teica, ka ir izdomājis, kā bildinās, ka tas, ka tagad tas nenotiek, nenozīmē, ka nevēlas, bet gan sagaidīs īsto brīdi. Nav jēga bildināt un gaidīt vairākus gadus. Bet gan pēc bildinājuma aktīvi gatavoties pašām kāzām.