Neko nedarīju. Izturos vnk labi pret viņu. Vienīgais, ko darīju - audzināju attiecība uz to, ko drīkst vai nedrīkst darīt un tas man veiksmīgi izdevās.
Taču, tieši raksturā - pieņēmu to, kāda viņa mums ir un patiesībā, uzskatu, ka mums ir paveicies, jo zinot, ko viņai sava dzīvītē nācās piedzīvot pirms mums, es domāju, ka būs traki un viņa būs ja ne bailīga, tad neuzticēsies cilvēkiem gan.
Taču, viņa ļoooti pieķērās man un brīžiem liekas, ka mana iešana uz darbu viņai vnk ir traģēdija.
Es domāju, ka galvenais ir izturēties ar mīlestību, nebūt agresīvam pret dzīvnieku utt.
Vēl variants - ņemt tīru šķirnes kaķi, par kuru zināms, kāds viņam raksturs(šķirnēm tomēr lielākoties atbilst). Paņemt tādu, kam zināms, ka ir mierīgie, mīļie, jo nu maz ticams, ka izrādīsies tomēr kkāds monstrs.