Nu man ir tā, ka saviem tuvākajiem draugiem ar savu viedokli tā speciāli virsū nebāžos, parasti jau notiek tā dabiski, ka ir dažādas sarunas un no tām jau arī cits cita viedokli uzzinām. Katrā ziņā cenšos nekritizēt, ja tā lieta ir tāda, kas tam cilvēkam pašam neko ļaunu nedara.
Piemēram, viens no maniem diviem labākajiem draugiem ir briesmīgs babņiks, viņam tās meitenes ir bijušas burtiski simtiem, protams, ka viņš pierunā pilnas ausis, lai dabūtu to, ko grib, un tā arī viss beidzas, viņš tā arī ir sāpinājis vienu meiteni, ar kuru iepazinās ar manu starpniecību, tā bija mana kursa biedrene. Es, protams, uzskatu, ka tas, kā viņš rīkojas ar meitenēm nav pareizi, es zinu, ka tas ir pat nelietīgi, bet es neeju un viņu nemācu par šo tēmu, nerāju par to, kāpēc tu dari tā un kāpēc šitā.
Es kādreiz esmu viņam teikusi, ka, manuprāt, tas nav forši, viņš zina manu viedokli, bet tajā pašā laikā, kad tas notiek, kad es to redzu, es nekādi necenšos viņu kritizēt vai atgādināt, ko domāju. Es vienkārši pieņemu, ka tāds viņš ir, jo viņš man ir kā brālis, gandrīz diendienā tiekamies kopš abi bijām autiņos, tātad gandrīz 25 gadus.
Izklausās gan, ka Tava draudzene nevis izsaka savas domas, bet mēģina Tevi kaut kā sāpināt.
3652
