Tas ir stāsts par mani un manu draudzeni vai jau "draudzeni".
Pēdējā laikā uzzinu viņas attieksmi pret daudzām lietām,par kurām īsti nejautāju. Kādu laiku atpakaļ viņa izteicās par to,ko domā par mani kā par māti,tagad es dabūju dzirdēt viņas domas par kāzām,lai gan es neprasīju viņas domas. Lai būtu skaidrāk, runāšu ar piemēriem. Viņa saka,ka cer, ka laulības nebūs laukos tajā un tajā baznīcā?! Es saku,ka būs gan. Prasa,kapēc ne Rīgā, kapēc svinības ne Rīgā, laukos ir pāķu stils utt. Tur nav ko darīt. Es paliku uz pauzes.. Es uzprasīju,vai viņa nerīkojas pašlaik ļoti nesmuki,ņemot vērā,ka pati grib apkārt visu pozitīvo un tagad man jādomā,ka viens ciemiņš kāzu dienā par visu raus degunu. Vinai ir nepatika pret mana drauga māti un skaidrs ,ka kāzās viņa būs, kas draudzenei ļoti nepatīk.
Mans mērs bija pilns. Pateicu,ja reiz viņa dzīvo pēc principa "kas galvā, tad uz mēles", tad es arī neklusēšu un arī izteicos.Pateicu to,ko nekad neteicu,jo uzskatu,ka tā ir lietas,ko nevar teikt. Finālā viņa pateica,ka toreiz,kad bija tajā baznīcā, nosolījās tur nekad neatgriezties. (apakšā ir stāsts par kristībām,kur arī viņai bija saskarsme ar mana drauga māti). Uzprasīju,ko tad tas nozīmē?! Vai nebrauks uz kāzām vai kā.Teica,ka vēl ir laiks,viņa nevar sniegt atbildi.
Ko gribu no jums? Gribu dzirdēt,vai jūs sakat visu visu ko domājat draudzenēm par jeb ko: par jauno kleitu, par draugu, par uzvedību?