Ko Tu šodien labi izdarīji?

Iztīriju/izmazgāju ledusskapi! Priecājos par to, ka kolēģis priecājās, ka šim veļasmašīnas remonts nebija tik dārgs cik bija iedomājies :)

Šodiena nebija viena no tām izteikti daram labu dienām.
Tomēr - izteicu pāris komplimentus pāris meitenēm.
Un tad daudz, daudz, daudz smaidīju un sasmaidījos ar cilvēkiem. :D
Šodien pacilāts noskaņojums visas dienas garumā :)

Un vispār dzīvoju ar domu, ka labu vajag darīt cauru gadu, ne tikai uz Ziemassvētkiem.

+++

Neskatoties ne uz ko,es šobrīd cepu keksus,ko rītā aiznest kolēģiem. Cerams,ka sanāks garšīgi,jo neesmu vēl nekad cepusi šādus. (s) :D

Lollipop, es vizualizēju tavu izklāstu un pašai nedaudz asaras sariesās

+

ikdienas labais darbs. lai cik skumjšs tas nebūtu.
vienmēr eju pataigāties ar maisiņu un mežā pastaigas laikā salasu maisiņu ar stikliem un dažādām drazām.

Nokārtoju 2 parādus skolā! :)

Šodien gan nekur nebiju izgājusi, bet vienmēr palīdzu pacelt/panest/iecelt/izcelt pat ja nejautā, pajautāju vai nevajag palīdzēt, ne tikai veciem cilvēkiem, arī mammām ar maziem bērniem. Durvis paturu, vienmēr pasakos par palīdzību, pat durvju paturēšanu. It kā sīkumi, bet patīkami.

Tieši šodien redzēju vienu video par to akciju FB.

Lollipop, nu jauki, lai vai kādas dziļākas domas apakšā. Atzīšos, ka es laikam neaizdomātos... Vai varbūt nav tik acīmredzama situācija gadūjusies, ka redzu, ka tam vecam cilvēkam pietrūktu naudas, bet kko gribētos nopirkt. Tas līdzīgi kā vienā vakarā redzēju mazu meiteni pērkam 3 lētākos baltmaizes batonus. Lūk, nu tādā situācijā nesapratu - ģimenei tiešām cita nekā nav vai vnk ļoti mīl ēst baltmaizi... :( Tas tik delikāti tomēr.
Malači, meitenes, kam sanāk! Uz tādas nots es vienīgi cenšos parasti tirdziņos, ja blakus vienu un to pašu tirgo cilvēks x un acīmredzami pieticīgi dzīvojošs pensionārs, pērku tikai no tā otrā, pat ja reizēm īsti nevajag to puķu pusķi vai dzērvenes.
Zīle un harmless_, ++

man ar ir bijuši gadījumi kad piemetu kādai omei naudiņu ja nepietiek, vai kādam mazakam bērnam kurš salasijis pa centiem naudiņu un pie kases nepietiek samaksāt , jo grūti skatiities kā mazais sarkst un nezin ko darīt jo tos saldumus gribās bet pāris centu nepietiek...
šodien nopirku mazajai radiniecei saldumu maisiņu, uztaisiju viram šubu :D

ja blakus vienu un to pašu tirgo cilvēks x un acīmredzami pieticīgi dzīvojošs pensionārs, pērku tikai no tā otrā, pat ja reizēm īsti nevajag to puķu pusķi vai dzērvenes.

Ā, nu tad jau es arī ta daru. Liepājnieces zinās - Laumas rajonā starp frizētavu "Princips" un veikalu "Pie Sergeja" gandrīz katru dienu sēž tantiņa, kas tirgo puķītes un kaut kādus dārzeņus. Es regulāri garāmejot nopirku puķu pušķīti, pat ja tās bija vienkāršas lauku puķītes. Diemžēl vairs tajā rajonā nedzīvoju un sen neesmu bijusi. Nu kaut kā neuztvēru to īpaši.

Daudz un dikti daru labu, dienas neskaitu, bieži piemetu naudiņu kādam kam nepietiek pirkumam, baroju sētas kaķus, ziedoju drēbes un naudu, pēdējais , ko labu izdarīju ziedoju drēbes un nopirku vecam onkulītim , kas neizskatījās pēc tāda, kuram pudele tik prātā, nopirku sviestmaizes un sulu. Tāda man vienkārši daba. Ceru, ka karma darbojas :)

Gaidīju pastā rindā, lai nopirktu pastmarku (jo Narvesenā bija izbeigušās) un aizsūtīju māsas meitai apsveikuma kartiņu dzimšanas dienā... Un tobrīd man ienāca prātā nesen izlasītais, ka vērtīgākais, ko kādam var dot ir savs laiks, kuru nevar atgriezt atpakaļ. Un tad es aizdomājos, ka viņa saņems kartiņu, kura viņai vai nu patiks vai nē. Un pat neaizdomāsies, ka es esmu stāvoklī esot, sagurusi ar zemu asinsspiedienu vairākus desmitus minūšu gaidījusi rindā, lai nosūtītu kartīti. Tāpat kā es bieži neaizdomājos, ko citu paveiktais priekš manis patiesībā no viņiem prasa un cik pūļu vai sirsnības viņi tur patiesībā ieliek.

Ā, nu tad jau es arī ta daru. Liepājnieces zinās - Laumas rajonā starp frizētavu "Princips" un veikalu "Pie Sergeja" gandrīz katru dienu sēž tantiņa, kas tirgo puķītes un kaut kādus dārzeņus. Es regulāri garāmejot nopirku puķu pušķīti, pat ja tās bija vienkāršas lauku puķītes. Diemžēl vairs tajā rajonā nedzīvoju un sen neesmu bijusi. Nu kaut kā neuztvēru to īpaši.

Zinu to tanti, ievēroju jau tad, kad mācījos Liepājā, un sanāca braukt ar autobusu pa to rajonu.

Prieks lasīt par labajiem darbiņiem :) dalamies meitenes :)

man vēl sirdī ielija patīkams siltums, kad sapirku dažādu dzīvnieku barību un ievietoju Rimi ratos, kas nogādās pārtiku tālāk patversmēm :)