oficiālas attiecības

Es zinu,ka ja mans viirs nomirs,es dabuushu normaalu naudas summu,lai man un beerniem nebuutu jaauztraucas par dienishkjo maizi. Un mans viirs maksaa mazaak nodokljus valstij,jo ir apgaadnieks sievai un beerniem. Tas sanaak vienkaarshi izdeviigaak buut preceetiem nekaa nebuut.

Noteikti ir svarīgi. Negribu nodzīvot 10 gadus ar savu otro pusīti un stādīties priekšā kā viņa draudzene vai bērnu māte. Tas nešķiet pārāk nopietni.

+1

tille, nu re - aprēķina laulības tavā gadijumā :)

Man papīri absolūti nav svarīgi... nu neko mazsvarīgāku kā laulības apliecību nespēju iedomāties... Kad precēšos darīšu to tāpēc, ka gribēšu sev šos skaistos precību svētkus un tādu kā mūsu dienu, bet ne papīra dēļ emociju dēļ :)

Marii,un kas tur ir slikts? Kad tev ir beerni,tev naakas domaat par vinju naakotni un "reikjinaat" - kas man,es veel jauna,citu viiru atradiishu,bet maniem beerniem ir tikai shis viens teevs,un ja vinjhs juutas labaak zinot,ka ir kaut mazliet speejiigs vinjus nodroshinaat,ja kaadreiz kaut kas atgadiisies,tad es tur neko sliktu neuzskatu. Taatad,jaa, apreikjina lauliibas. Es vienmeer esmu bijusi racionaala buutne :)

Aa,un veel mees preceejaamies,jo citaadi,kad piedzims beerns,teevam naaksies maksaat naudu,pildiit nenormaalos papiirus un adopteet sho beernu,kas likaas murgs,un vienkaarshaak tachu appreceeties. Mums tas fakts kaa atads nav tik ljoti svariigs vai noziimiigs, bet patiikami buut sievai.

tille


wow... dīvaini lasīt tevis teikto.. pilnīgi rodas sajūta, ka esi precējusies sabiedrības standartu dēļ un jūtas pret vīru nav vispār.. ja vari teikt šādus vārdus....

kas man,es veel jauna,citu viiru atradiishu

Esmu precēta. Nekad neesmu baigi gribējusi precēties. Tā bija vīrieša inciatīva. Es piekritu, jo viņš to vēlējās.

tille

Aa,un veel mees preceejaamies,jo citaadi,kad piedzims beerns,teevam naaksies maksaat naudu,pildiit nenormaalos papiirus un adopteet sho beernu,kas likaas murgs,un vienkaarshaak tachu appreceeties. Mums tas fakts kaa atads nav tik ljoti svariigs vai noziimiigs, bet patiikami buut sievai.

ko? kāds sakars? Kāda nauda? kāda adopcija? LV dzīvo?

Piekrītu watchingandtalking. Rodas sajūta,ka tilles attiecībās nav mīlestības,ka viss tīri aprēķina dēļ , jo tāpat tak atradīs citu vīru, kamēr vēl jauna.

Man ir svarīgi apprecēties. Gan tāpēc, lai būtu tas statuss, gan arī tās skaistās dienas dēļ.

Esmu dzirdējusi no vecāka gada gājuma cilvēkiem, ka nereti aprēķina laulības ir stabilākas.

Es personīgi vēlos precēties, jo uzskatu, ka ir laiks attiecībās, kad esi draudzene un ir laiks, kad ir likumsakarīgi kļūsti par sievu. Man tāds vecmodīgs, tradicionāls uzskats.

Laulības papīrs man nav svarīgs garīgi (statusa un tml. dēļ), bet ir svarīgs fiziski - ne jau lai šķiroties dalītu mantu, bet lai "ja nu kas", tad man būtu kādas papīriskas tiesības.

Un vēl - pēc apprecēšanās man personīgi nepieauga nekāda drošība. Kāda bija tāda palika. Nu nav tā, ka man tagad liktos, ka viņš man pieder, vai es varu kaut ko vairāk atļauties savā rīcībā un viņš mani tāpat nevarēs pamest. Varbūt kāds arī tā domā, bet ar realitāti tam ir maz sakara, jo vienmēr ir opcija - šķiršanās.

Nedziivoju lv un nedziivoju pat EU, taapeec taadi noteikumi diemzheel. Un ,iedomaajies,ja tev ir beerns un tu dziivo ar viirieti,bet tev katrus 6 meneshus ir jaatjauno uztureeshanaas atlauja valstii ,un shii atlauja buutiibaa sniedz liidz 12 darba stundaam nedeeljaa,ja tu gadiijumaa dabuu darbu, un tad tu aizej iesniedz papiirus ik pa 6 meen un tad domaa un gaidi,vai sanjemsi sho jauno atlauju vai ieradiisies policija un tevi vnk deportees...
Watc-talking, es varbuut nepareizi uzrakstiiju,ar ko es gribeeju teikt,ka shiis lauliibas nebija tik ljoti man nepiecieshamas,es esmu pilniigi par to,ka var dziivot kopaa nepreceejushies,bet tieshi vairaak jaunaa statusa -mammas- un beernu deelj.

Agrāk man nelikās svarīgi. Taču tomēr liekas tā nopietnāk tas viss uzreiz. Ja godīgi, esmu pati cilvēks, kurš pie problēmām mēģina no tām bēgt. Un kopš esmu precējusies, saprotu, ka nekur jau tālu aizbēgt nevar. Manā gadījumā tas nāk attiecībām par labu. ;D

laulība nodrošina drošību. Kādu drošību ? Kādā veidā?

Drošība domāta tiesiskā ziņā kā arī emocionālā.

tille, nu re - aprēķina laulības tavā gadijumā

Tu domā fiktīvu laulību? Tādos gadījumos mīlestība nav, ir tikai aprēķins.
Un ja ir gan mīlestība, gan aprēķins, tad tas ir gudri. Labāk tā, nekā paņemt uz kredītu dzīvokli, kopā ar draugu maksā, piedzimst bērni, pāris izšķiras. Tad nāksies vien cerēt uz ex dauga labo sirdi.

Esmu precējusies, man ļoti patīk mans statuss. Un attiecībās ir harmonija vēl vairāk, nekā pirms kāzām.

Esmu dzirdējusi no vecāka gada gājuma cilvēkiem, ka nereti aprēķina laulības ir stabilākas.

Nesen par šo runāju ar omi. Viņa arī teica,ka jāprecās ir aprēķina dēļ, jo mīlestība tak nekur nenoved, tikai sāpes un mocības sagādā utt. Ka dzīvi vajag nodrošināt, svarīga ir manta utt utt.
Varbūt taisnība arī ir, bet man kā emocionālam cilvēkam, kas mēdz bieži iemīlēties, liekas svarīgas tās jūtas un es domāju - nu kāā?? Nu kā var tā dzīvot visu mūžu bez mīlesības? Tad kāda jēga dzīvot vispār, ja nespēj izbaudīt kaut ko tik patīkamu? Gan jau to es sapratīšu tikai tad,kad būšu veca un vīlusies dzīvē :D

Marii, tev ir 11 gadi?! Tavi teksti ir ljoti beernishkjiigi? Aciimredzot,maz veel dziivee esi redzeejusi. Daudzas lietas noveelu arii nekad nepieredzeet. Bet man ir lustiigi palasiit tavu viedokli ,protams, :) taapeec neuztvershu personiski.

Marii,omei nav taisniiba. Arii apreikjina lauliibas sagaadaa saapes un mociibas, no taam neizbeegsi. :)